Ko atklāja vērienīgā parāde: Ķīna modina nacionālismu un maina vēsturi
Foto: Reuters/Scanpix

Ķīnas sarīkotā grandiozā uzvaras parāde 3. septembrī, atzīmējot Otrā pasaules kara beigas, atklāja divas pretrunīgas iezīmes, kuras var palīdzēt izprast valsts nākotnes plānus, portālā "Project Syndicate" raksta Oksfordas Universitātes Ķīnas Centra direktors un pētnieks Rana Miters.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Militārais spēks

Pirmā iezīme ir Ķīnas augošais spēks, viņš norāda. Divu desmitgažu laikā, pateicoties straujai ekonomiskai izaugsmei, Ķīnai militārais budžets ir krasi palielinājies, tostarp pērn par vairāk nekā 12%.

"Publiski izrādot savu jaunāko militāro tehniku, Ķīnas valdība ļoti skaidri demonstrē to, ka vairs neļaus valstij ciest tā, kā tā cieta 1937. gadā, kad Japāna iebruka Ķīnā," atgādina pētnieks. Viņš uzsver, ka Ķīnas kaimiņi šo ziņu var neuztvert tik pozitīvi. Daudzas no kaimiņvalstīm jau tā ir satrauktas par Ķīnas iespaidīgo militāro spēku, un tās teritoriālajām interesēm Āzijā.

Jau ziņots, ka uzrunā pirms parādes prezidents Sji Dziņpins paziņoja par karavīru skaita samazinājumu par 300 000. "Iespējams, lai pārliecinātu skatītājus par Ķīnas miera vadītajiem nodomiem reģionā un lai radītu patīkamu kontrastu raķešu un tanku izrādīšanai. Ķīnas prezidenta paziņojums varētu būt arī meistarīgs veids, kā pieteikt milzīgu budžeta samazinājumu – ekonomiska rīcība, kuru mīkstina Ķīnas militārās varenības parādes radītā patriotisma sajūta."

Vienlaikus Miters skaidro, ka ir maz ticams, ka prezidenta paziņojums mazina Ķīnas kaimiņvalstu satraukumu.

"Tieši pretēji, tās skatīsies uz budžeta samazinājumu kā uz jaunu Ķīnas militārās modernizācijas posmu, kurā lielāks uzsvars likts uz augsti attīstītām tehnoloģijām, nevis apjomīgu kareivju armiju," viņš raksta.

Ķīna maina vēstures izpratni

Oksfordas universitātes Ķīnas centra direktors norāda, ka parādē acīmredzamajai Ķīnas militārajai varenībai nevajadzētu aizsegt otru iezīmi, kas var palīdzēt izprast valsts nākotnes plānus. Tā ir mazāk pamanāma, taču ļoti nozīmīga pārmaiņa Ķīnā.

"Pēdējo pāris mēnešu laikā gan laikrakstos, gan dažādās konferencēs Ķīnā atkārtoti izskan jaunas frāzes, lai aprakstītu valsts kara pieredzi. Ķīna tiek dēvēta par "vienu no galvenajiem Otrā pasaules kara austrumu kaujas laukiem", netieši samazinot Klusā okeāna reģiona nozīmi, kurā dominēja ASV, un 1945. gada augusts tiek dēvēts par "pirmo reizi, kad Ķīna uzvarējusi karā pret citu valsti"," raksta Rana Miters.

"Ir ielikts pamats jauna stāsta izveidei par Otro pasaules karu, kas kalpotu kā Ķīnas nacionālās identitātes centrālā daļa. Nepārprotami, šajā stāstā vēl ir daudz trūkumu," viņš norāda.

Savas uzrunas laikā Dziņpins tieši neminēja "nekomunistu" cīnītājus, kas karoja pret Japānu, taču vēl nepieredzētā kārtā parādē piedalījās arī Čana Kaiši nacionālistu spēkos karojušie veterāni. Turklāt tieši viņi - no 90 līdz 102 gadus vecie vīri – tika izmantoti kā Ķīnas kara pagātnes galvenais simbols, norāda pētnieks.

"Vēl tikai pirms desmit gadiem būtu grūti iedomāties, ka nacionālistu veterāniem, kurus reiz vadīja Mao Dzeduna ienaidnieks, būtu atvēlēta goda vieta Ķīnas Komunistiskās partijas organizētā pasākumā. Viņu klātbūtne norāda, ka zem parādes kara simbolisma slēpjas plašāks un sarežģītāks stāsts par Ķīnas kara laikiem," skaidro Miters.

Vēsture 'tiek atvērta arī citiem'

Viņš norāda, ka Ķīna vēlas uzsvērt savu lomu kā viena no galvenajām sabiedrotajām cīņā pret fašismu un imperiālismu Otrā pasaules kara laikā un arvien vairāk par nepieņemamu uzskata Rietumu vienaldzību pret Ķīnas lomu kara laikā. Taču Rietumu vienaldzība pret Ķīnas kara laika zaudējumiem atklāj arī kara vēstures vienpusību, kura līdz šim pastāvēja arī pašā Ķīnā, uzskata pētnieks.

"Mao Dzedunam atrodoties pie varas, vienīgā pieņemamā versija bija tā, ka Ķīnas Komunistiskā partija vadīja pretestības kustību pret Japānu. Citu valstu palīdzībai, tajā skaitā nozīmīgajai ASV lomai Ķīnas kara laikā, nebija vietas šajā stāstā.

Tāpat tajā nebija vietas nacionālistu valdības kareivju miljoniem, kas karoja pret Japānu. Vairāk nekā divi miljoni ķīniešu dienēja nacionālistu armijās, kas pretojās Japānas iebrukumam.

Taču pēc 1949. gada šis stāsts pazuda Mao Dzeduna pārvaldītajā Ķīnā. Politiski bija neiespējami teikt kaut ko labu par Čana Kaiši sakauto valdību, kas pārcēlās uz Taivānu. Viņu loma Japānas sakāvē netika pieminēta," stāsta Miters.

Oksfordas universitātes Ķīnas centra direktors norāda, ka, lai gan Dziņpins arī šogad runā 3. septembrī notikušajā parādē nacionālistu veterānu lomu savas runas laikā tieši nepieminēja, viņiem tika atvēlēta goda vieta – solis, kuru nemotivēja vēlme sakārtot vēsturi, bet politisks aprēķins.

"Ja karam ir jākļūst par Ķīnas nacionālās identitātes sastāvdaļu 70 gadus pēc tā beigām, tad stāstā par to ir jāietver ne vien komunistu, bet arī visu karojušo un cietušo atmiņas. Šis solis var netieši pieļaut Ķīnā atļautās oficiālās vēstures paplašināšanu, atzīstot arī to, ka valsts trauksmaino 20. gadsimtu veidoja vairākas cilvēku grupas – komunisti, nacionālisti, liberāļi, demokrāti, visa veida mākslinieki, domātāji un rakstnieki," uzskata pētnieks.

Viņš arī atgādina, ka karš ar Japānu, kas bija lielākais drauds Ķīnai, bija viens no valsts dzīvākajiem demokrātiskās politikas brīžiem. "Būtu iespaidīgi, ja šis paplašinātais veltījums Ķīnas pagātnei kļūtu par signālu plurālisma sākumam mūsdienu Ķīnā," secina Miters.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

ASV Japāna Ķīna Vēsture
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form