Maskavas tiesa otrdien atsāka izskatīt lietu pret sektu "Jehovas liecinieki". Šī lieta būs pārbaudījums daudz kritizētajam 1997.gadā pieņemtajam likumam par reliģisko brīvību Krievijā.
Saskaņā ar pretrunīgo likumu par apziņas un reliģisko brīvību Krievijā oficiāli par reliģijām atzīta pareizticība, kristietība, jūdaisms, islāms un budisms. Visu pārējo reliģisko apvienību darbība jāreģistrē vietējām un valsts varas iestādēm.

Pirms diviem gadiem sākto lietu pret šo reliģisko grupējumu Golovinas rajonā tiesā iesniedza grupējums, kas pazīstams kā Komiteja jaunatnes aizsardzībai pret totalitārām sektām.

Organizācija "Jehovas liecinieki" nolieguši apsūdzības par to, ka tā izjauc ģimenes, izraisa nesaskaņas valstī, ierobežo indivīdu tiesības un brīvības, iesaista nepilngadīgos bez vecāku piekrišanas un apdraud dzīvību, aizliedzot asinspārliešanu.

"Manuprāt, visas apsūdzības ir nepamatotas," sektas "Jehovas liecinieki" vadītājs Krievijā Vasilijs Kaļins sacīja aģentūrai "Reuters".

"Visa šī tiesas procesa laikā nav atrasts neviens liecinieks un nav nekādu apsūdzību apstiprinošu dokumentu," viņš sacīja.

"Prokurors cenšas parādīt, kā būtu jāinterpretē Bībele, bet, manuprāt, tas nav ģenerālprokuratūras kompetencē," viņš teica.

Sekta "Jehovas liecinieki" dibināta 1872.gadā ASV. Tās piekritēji uzskata, ka Dieva īstais vārds ir Jehova. Sekta arī aizliedz asinspārliešanu, jo tiek uzskatīts, ka tas ir pretrunā Jehovas likumiem.

Jehovas piekritēji arī izvairās no darbības valsts pārvaldē un cīņās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit