Viņš apstiprināja ziņas, ka atomzemūdenes priekšējie nodalījumi ir stipri bojāti, un atzina, ka, visticamāk, avārijas brīdī tur esošie zemūdenes apkalpes locekļi gājuši bojā.
Ziemeļu flotes komandieris tomēr pieļāva iespēju, ka jūrnieki, kas atradušies zemūdenes aizmugurējos nodalījumos, vēl arvien varot būt dzīvi, taču, viņš atzina, ka, iespējams, arī tur nokļuvis ūdens, un visa “Kursk” apkalpe ir gājusi bojā. Par to liecina fakts, ka kopš 15. augusta Krievijas glābēji nav saņēmuši nekādas liecības no zemūdenes iekšienes par to, ka kāds no jūrniekiem varētu būt vēl dzīvs. “Mums, visticamāk, vajadzētu gatavoties vistraģiskākajām ziņām,” pastāstīja Mihails Mocaks.
Lai gan Krievijas glābēji jau nedēļu nesekmīgi cenšas nokļūt avarējušajā zemūdenē, “glābēji turpinās glābšanas darbus,” paziņoja Mocaks, ”viņu galvenais uzdevums ir atrast un nogādāt virs ūdens avarējušās zemūdenes komandu – dzīvu vai mirušu.”
Tikmēr Norvēģijas kuģis “Normand Pioneer”, uz kura borta atrodas britu glābšanas zemūdene “LR5”, ieradies Krievijas atomzemūdenes “Kursk” avārijas vietā. Drīzumā gaidāma arī otra Norvēģijas kuģa “Seaway Eagle” ierašanās ar 12 ūdenslīdējiem-glābējiem. Krievijas armijas virspavēlniecības pārstāvji jau izlidojuši uz norvēģu kuģi, lai vienotos par kopīgu atomzemūdenes “Kursk” 118 jūrnieku glābšanas operāciju.
Krievijas armijas virspavēlniecības arī paziņoja par iespējamajiem zemūdenes avārijas iemesliem. Ziemeļu kara flotes pavēlnieks paziņoja, ka zemūdene visdrīzāk sadūrusies ar kādu priekšmetu, un tāpēc bija spiesta nolaisties uz Barenca jūras grunts, kur, ļoti iespējams, eksplodēja kāda no atomzemūdenes torpēdām. Par to arī liecina zemūdenes priekšgala stiprie bojājumi.
Krievijas valdība izdevusi rīkojumu izsniegt finansiālo pabalstu nogrimušās atomzemūdenes “Kursk” jūrnieku ģimenēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
