Mitrofanova arī uzsvēra Krievijas vēlmi aktīvi izmantot savus ārzemēs dzīvojošos tautiešus kā vidutājus starptautiskajās attiecībās: "Krievu diasporas pārstāvjus ārzemēs var izmantot kā potenciālu Krievijas labā.. tie ir cilvēki, kas parasti pazīst tās vai citas valsts mentalitāti, kuri var būt starpnieki daudzās lietās."
Krievijas ārlietu ministra vietniece atgādināja, ka Krievijā šobrīd tiek izstrādāta šādas sadarbības koncepcija. "Patlaban mēs cenšamies paši sev noskaidrot koncepciju. Acīmredzot runai jābūt par mērķtiecīgu darbu ar dažādām cilvēku grupām - ar tiem, kas nodarbojas ar ekonomiskiem jautājumiem, ar ko var sadarboties kultūras politikas jomā, informācijas telpā," teica Mitrofanova.
Pēc ministra vietnieces sniegtās informācijas, ārpus Krievijas dzīvo 25 miljoni krievu, no kuriem daudzi nokļuvuši grūtā situācijā. "Es pat nerunāju par tām Baltijas valstīm (Latviju un Igauniju), kur būtībā tiek īstenots mēģinājums mērķtiecīgi izspiest krievus, vajāt Lielā Tēvijas kara veterānus, bijušos VDK darbiniekus un tā tālāk, turklāt cilvēkus, kas tur nodzīvojuši visu mūžu," uzsvēra Mitrofanova.
Viņa arī norādīja, ka minēto valstu valdību nevēlēšanās "parādīt gudrību un pāršķirt pagātnes lappusi noved pie diezgan strīdīgas un neviennozīmīgas situācijas", tāpēc krievu tautiešu situācija pēcpadomju telpā arī turpmāk būs "prioritāra un sāpīga problēma".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
