Krievija, kura sākusi nepamatotu un nežēlīgu karu pret Ukrainu, šokējot pasauli ar savu spēku brutalitāti un kara noziegumiem, propagandā turpina attaisnot savus rīcību, cenšoties saskatīt "nacistus" visā apkārtējā pasaulē – šoreiz ticis arī tradicionāli neitrālajai Zviedrijai.
Maskavā pamanīti plakāti, kuros par nacisma atbalstīšanu apsūdzēta rakstniece Astrīda Lindgrēna, kino režisors Ingmars Bergmans un kompānijas "Ikea" dibinātājs Ingvars Kamprads.
"Mēs [Krievija] pret nacismu, bet viņi [Zviedrija] nē," rakstīts uz plakāta. Tālāk seko zviedru kultūras slavenību citāti, kas it kā pierāda viņu atbalstu nacismam. Savukārt kādā citā plakātā par nacistu tiek apsūdzēts karalis Kārlis Gustavs 5, raksta "The Local".
Lai arī Kamprads patiešām Otrā psaules kara laikā bijis nacistu jaunatnes kustības biedrs, Lindgrēnas un Bergama iekļaušana ir pilnīgi nepamatota, raksta žurnālists Kristians Kristensens.
Plakātā izmantots citāts no Lindgrēnas Otrā pasaules kara dienasgrāmatām, kur rakstniece paudusi bažas par iespējamu Krievijas iebrukumu Zviedrijā un rakstījusi, ka labāk sauktu "Heil Hitler", nekā dzīvotu Krievijas okupācijā.
Ir svarīgi piebilst, ka Lidgrēna bija pārliecināta antinaciste, kura tajā pašā dienasgrāmatā Hitleru sauca par "savas tautas ienaidnieku un kultūras iznīcinātāju", raksta "The Local".
Otrs citāts ir ļoti izkropļots izrāvums no Bergmana atmiņām, kur viņš piemin Hitlera mītiņa apmeklēšanu 16 gadu vecumā, kad bija apmaiņas students Vācijā. No uzņemošās ģimenes dzimšanas dienā kā dāvanu viņš saņēmis Hitlera portretu, ko piekāris virs gultas.
Plakātā gan nav pieminēts tajā pašā grāmatā autora paustais, ka pēc tam, kad gaismā nāca patiesība par koncentrācijas nometnēm, viņš sākumā nav spējis tam noticēt un ka viņš bijis propagandas piemuļķots, raksta "The Local". "Kad patiesība beidzot uzvarēja manu pretestību, mani pārņēma izmisums un nicinājums pret sevi [..]," rakstīja Bergmans.
Pēdējais plakātā ir citēts "Ikea" dibinātājs Kamprads: "Es biju nacists! Es apbrīnoju Hitleru."
Kamprads kara laikā patiešām bija Zviedrijas nacistu jaunatnes kustības dalībnieks, bet vēlāk viņš to atzina par "dzīves lielāko kļūdu", skaidro "The Local". Intervijā 2011. gadā izdotai grāmatai viņš gan atteicies distancēties no sava jaunības dienu atbalsta Zviedrijas fašistu līderim Pēram Engdālam.
Zviedrijas Ārlietu ministrija medijam apstiprina, ka ir informēta par plakātiem, taču negrasoties iesaistīties publiskās diskusijās par to. Ministrijā norāda, ka Krievija šādas nomelnošanas kampaņas pret saviem kritiķiem ir izmantojusi ne reizi vien.
Zviedrijas Aizsardzības universitātes pētnieks Oskars Jonsons "The Local" komentē, ka šie plakāti, viņaprāt, ir provokācija pret Zviedriju, jo viens no tiem izvietots pie Zviedrijas vēstniecības Maskavā.
Savukārt Zviedrijas Psiholoģiskās aizsardzības aģentūras komunikācijas vadītājs Mikaels Ostlunds domā, ka, tieši pretēji, plakāti veltīti Krievijas publikai, lai attaisnotu karu Ukrainā. "Rietumvalstu apsūdzēšana par nacismu ir daļa no viņu pašu kara attaisnošanas," viņš komentē.
Pesimistiskāks ir Zviedrijas bijušais premjerministrs Karls Bildts, kurš uzdod jautājumu, vai šie plakāti nav gatavošanā "denacifikācijas" operācijai pret Zviedriju.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ir rosinājis Somiju un Zviedriju jau tuvākajā laikā lemt par iestāšanos NATO.
Vēstīts, ka Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Tomēr līdz šim Krievijas spēki nav spējuši ieņemt ne galvaspilsētu Kijivu, ne kādu citu no lielākajām Ukrainas pilsētām. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem.
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
