Divpadsmit stundas pēc tam, kad no Krievijas atomzemūdenes Barenca jūrā tika palaists ASV un Krievijas kopīgais eksperimentālais kosmosa aparāts "Kosmoss-1", ko bija paredzēts darbināt ar Saules enerģiju, ziņas par tā likteni joprojām ir pretrunīgas. Kā vēsta Krievijas ziņu aģentūras, pavadoni nav izdevies ievadīt orbītā, un projekta galvenais eksperts uzskata, ka tas varētu būt nogāzies kaut kur Novaja Zemļas arhipelāga apkaimē.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Savukārt ASV speciālisti, kas finansē projektu, paziņojuši, ka dažas stundas pēc starta novērošanas stacijās Klusajā okeānā, Krievijas Kamčatkas pussalā un Čehijā uztverti vāji signāli, kas laika ziņā varētu būt nākuši no palaistā aparāta.

Viņi izteikuši pieļāvumu, ka tas ir "sveiks un vesels", tikai nonācis zemākā orbītā, nekā plānots. Orbītas maiņas dēl signāli ir vāji, tāpēc nav zināms, vai misijas vadībai izdosies uzturēt sakarus ar pavadoni.

Tomēr galvenais projekta eksperts, kura vārdu Krievijas aģentūras nemin, izteicis šaubas, vai šie signāli varētu būt saistīti ar pazudušo kosmosa aparātu. Varbūtība, ka "Kosmoss-1" pazaudēts, līdzinās gandrīz 100 procentiem, viņš piebildis.

Simts kilogramus smagais kosmosa aparāts ar tā dēvēto Saules buru tika palaists otrdien pirms pusnakts no Krievijas atomzemūdenes "Borisogļebsk" Barenca jūrā ar konvertētu Krievijas ballistisko raķeti "Volna", un to bija paredzēts ievadīt orbītā ap Zemi aptuveni 800 kilometru augstumā, taču gandrīz tūlīt pēc starta sakari ar aparātu pārtrūka. Kā paziņojušas Krievijas Ziemeļu flotes militārpersonas, pavadoni nav izdevies ievadīt orbītā, jo lidojuma 83.sekundē apstājies nesējraķetes pirmās pakāpes dzinējs.

Iepriekšējā dienā Krievijā nesekmīgi beidzās arī mēģinājums no Pļeseckas kosmodroma palaist nesējraķeti ar militāro sakaru pavadoni. Šobrīd tiek uzskatīts, ka raķetes atlūzas nokritušas Tjumeņas apgabalā. Par abiem startiem atbildīga Krievijas Aizsardzības ministrija.

Aparāta "Kosmoss-1" misiju gatavoja "Planetārā biedrība" - pasaules lielāka privātā kosmosa izpētes veicināšanas organizācija, kas vēlas pierādīt, ka grupa entuziastu var iesaistīties kosmosa apguvē ar četru miljonu dolāru budžetu. Zinātnieki gribēja apliecināt, ka šādu kosmisko aparātu var dzīt uz priekšu fotonu plūsma no Saules, un cerēja, ka, izmantojot šīs plūsmas, to izdosies pat pacelt augstākā orbītā virs Zemes.

Tomēr arī tad, ja "Kosmoss-1" nav pazaudēts, pastāv iespēja, ka tas nenoturēsies orbītā un nokritīs atpakaļ uz Zemes vai arī orbīta izrādīsies tik neregulāra, ka aparāta 30 metrus garā "Saules bura" nevarēs pienācīgi atvērties.

Kā izteicies viens no biedrības dibinātājiem, Brūss Marejs, zinātnieki grib lūgt palīdzību ASV Stratēģiskajai pavēlniecībai, kas uzrauga gaisa telpu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form