Maskavas laikrakstā "Novije Izvestija" apgalvots, ka Kirilovs astoņdesmito gadu sākumā sācis Stoltenberga aģenta lietu un piešķīris viņam segvārdu Steklovs. Stoltenbergs tobrīd vadīja Norvēģijas Jauno strādnieku savienību.
Kad Stoltenbergs kļuva par parlamenta Aizsardzības komitejas locekli un uzzināja, ka Kirilovs viņu izspiego, viņš pārtrauca attiecības ar Krievijas atašeju, apgalvots Krievijas laikrakstos.
"Moskovskij komsomoļec" ziņo, ka 1991.gadā Kirilovs un vēl vairāki padomju diplomāti tika izraidīti no Norvēģijas par spiegošanu.
Laikraksts "Lietuvos žinios" informē, ka Kirilovs patlaban strādā Krievijas vēstniecībā Viļņā.
Kirilovs intervijā Lietuvas laikrakstam paziņoja, ka laikrakstos aprakstītais par viņa mēģinājumiem savervēt Stoltenbergu ir "izdomājums", un apgalvoja, ka Oslo atstājis pēc pilnvaru termiņa beigām.
Lietuvas ĀM Informācijas un kultūras departamenta direktors Petrs Zapoļsks atteicās komentēt presē izskanējušās ziņas par Kirilova darbību.
47 gadus vecais Kirilovs Lietuvā ieradās 1996.gadā kā Krievijas vēstniecības pirmais sekretārs, bet šajā gadā viņš paaugstināts amatā un kļuvis par padomnieku. Viņa pienākumos ietilpst arī kontaktēšanās ar masu informācijas līdzekļiem.
Pirms darba vēstniecībā Viļņā Kirilovs strādāja Krievijas ĀM Otrajā Eiropas lietu departamentā, kas sadarbojas arī ar Lietuvu.
Pēc vairāku Maskavā strādājušo diplomātu teiktā, šajā laikā Krievijas ĀM sistēmā strādāja vairāki cilvēki, kuru vārds bija Boriss Kirilovs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
