Lielākā Turcijas kurdu partija, par kuras aizliegšanu, apsūdzot to sakaros ar separātistu nemierniekiem, iepriekšējā dienā pieņēma lēmumu Konstitucionālā tiesa, sestdien paziņoja, ka tās deputāti boikotēs parlamenta darbu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tikmēr pamatā kurdu apdzīvotajā valsts dienvidaustrumu reģionā sākušies vardarbīgi protesti.

"Mūsu frakcija no šodienas faktiski ir aizgājusi no parlamenta. Tā tur nepiedalīsies nekādā darbā," pēc Demokrātiskās sabiedrības partijas (DTP) sēdes žurnālistiem sacīja partijas līdzpriekšsēdētājs Ahmets Tirks.

Iepriekš DTP deputāti partijas aizlieguma gadījumā gatavojās pilnībā atteikties no savām vietām parlamentā.

Tiesa par DTP aizliegšanu lēma, pamatojoties uz tās sakariem ar bruņoto kurdu separātistu grupējumu "Kurdistānas strādnieku partija" (PKK).

Bruņotu cīņu ar mērķi kurdu apdzīvotajos Turcijas apgabalos izveidot neatkarīgu Kurdistānas valsti PKK uzsāka 1984.gadā. Separātistu grupējuma izraisītā vardarbība līdz šim prasījusi aptuveni 45 000 cilvēku dzīvības.

Līdzīgi Turcijai, gan ASV, gan Eiropas Savienība (ES) PKK uzskata par teroristisku organizāciju.

Tomēr uz DTP deputātiem, šķiet, izdarīts spiediens, lai viņi formāli saglabātu savas parlamentāriešu vietas, tādējādi demonstrējot savu uzticību kurdu jautājumu risināšanai ar politiskiem līdzekļiem.

Šobrīd DTP palikušas 19 deputātu vietas, jo tiesa līdz ar lēmuma pieņemšanu par partijas aizliegšanu piektdien lēma par divu likumdevēju, tostarp arī Tirka, mandāta anulēšanu.

Kopumā Turcijas parlamentā ir 550 deputātu vietas.

Atlikušie kurdu deputāti var turpināt savu darbību neatkarīgo deputātu statusā vai arī izveidot jaunu partiju.

Reaģējot uz tiesas spriedumu, kurdi Turcijas dienvidaustrumos uzsākuši protestus, kas izvērtušies vardarbībā. Saniknoto demonstrantu izklīdināšanai policija pielietojusi asaru gāzi un ūdensmetējus.

Tikmēr protestētāji likumsargus apmētājuši ar akmeņiem, bet Hakari pilsētā mēģinājuši "nolinčot" vietējās policijas priekšnieku un vēl kādu policistu, ziņo aģentūra "Anatolia".

Abi upuri gan tikuši palaisti brīvībā pēc vietējo politiķu iejaukšanās.

Netālu esošajā Jiksekovā protestētāji ielās dedzina riepas, bet Vanā policijas priekšnieku ievainojis demonstrantu sviests akmens.

DTP aizliegšana ir nopietns trieciens valdības centieniem panākt 25 gadus ilgušā konflikta risinājumu, paplašinot 12 miljonus lielās kurdu minoritātes tiesības, par ko tika paziņots augustā.

Tomēr prezidents Abdulla Gils, aizstāvot tiesas spriedumu, apsūdzējis PKK mēģinājumā "sabotēt" Ankaras reformu plānus.

"Ko vēl tiesai atlika darīt, kad partijas līderi pasludināja teroristisko organizāciju par savu "raison d'etre"? (..) Visas problēmas iespējams pārvarēt ar demokrātiskiem līdzekļiem," uzturoties Melnkalnē paziņoja Gils.

Lai gan DTP apgalvo, ka tai nav "organisku saišu" ar PKK, tā attikusies grupējumu atzīt par teroristisku organizāciju. Arī partijas rīkotajos pasākumos bieži redzami PKK lozungi.

Tikmēr Eiropas Savienība (ES), ar kuru Ankara uzsākusi iestāšanās sarunas, paudusi satraukumu par DTP slēgšanu, aicinot straujāk īstenot reformas, lai saskaņotu Turcijas likumus ar bloka tiesību normām.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form