Kurdu jautājums apdraud Krievijas un Turcijas sadarbību
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Kopš Turcija 2015. gada novembrī notrieca Krievijas iznīcinātāju, abu valstu attiecības jau atkal ir ievērojami uzlabojušās un līderi pat pēdējā laikā spējušas rast vienprātību vai vismaz respektēt otra mērķus attiecībā uz karadarbību Sīrijā. Tomēr valstu dažādā attieksme pret Sīrijas kurdiem aizvien ciešāko sadarbību draud izjaukt, raksta Tuvo austrumu medijs "Al-Monitor".

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs oktobra pēdējās dienās paziņoja, ka 18. novembrī Sočos rīkos Sīrijas Nacionālā dialoga kongresu. Uz to ielūgtas esot lielākās 33 opozīcijas grupas, tostarp trimdā esošās, taču ne teroristu grupējumi, piemēram, "Daesh" un "Jabhat Fatah al-Sham".

Turklāt kurdus Krievija, gluži kā ASV, uzskatot par vienu no svarīgākajiem spēkiem cīņā pret "Daesh", norāda medijs. Krievijas īpašais sūtnis Sīrijā Aleksandrs Lavrentjevs pat norādījis, ka kurdus aktīvāk jāiesaista jaunās politiskās kārtības veidošanā Sīrijā.

Uz Krieviju līdz ar to ielūgti arī "Demokrātiskā vienotības partijas" (PYD) pārstāvji, kuru spārns "Tautas aizsardzības vienības" (YPG) ir vadošais militārais spēks ASV atbalstīto "Sīrijas Demokrātisko spēku" aliansē. Šī Krievijas iniciatīva ir sadusmojusi Turciju, kura YPG dēvē par teroristu organizāciju uzskatītās "Kurdistānas strādnieku partijas" (PKK) atzaru.

PYD jau šī gada februārī atvēra pārstāvniecību Maskavā, un Krievija vēlāk iebilda Turcijas plāniem iebrukt YPG kontrolētajās teritorijās, vienlaikus ar ASV tajās ievedot militārās vienības eskalācijas novēršanai. Turki jau norādījuši, ka konferenci ar kurdu dalību nepieņems.

Ankaras Tuvo Austrumu tehniskās universitātes pētnieks Huseins Bagsi "Al-Monitor" norāda, ka tas draud novest pie jaunas krīzes. "Ekonomiski un politiski Krievija šajās savstarpējās attiecībās ir spēcīgāka un izmanto Turcijas [vājāko] pozīciju. Kurdu jautājums nodala abas valstis, un Krievija virzās uz PYD aizsargātāja lomu." Pētnieks norāda, ka Turcija pati nonākusi sprukās, pārvērtējot savu ietekmi un neizvēloties labāko politiku pēc Arābu pavasara.

Turcijas opozīcijā esošais deputāts Erdogans Topraks uzskata, ka vadošajai "Taisnības un attīstības partijai" būs vien jāpakļaujas. Mierizlīgums ar Krieviju līdz šim jau prasījis 22 miljardu ASV dolāru vērtu atomelektrostacijas būvniecības līgumu, 16 miljardu ASV dolāru vērto cauruļvadu "Turkish Stream" un divus miljardu ASV dolāru vērto raķešsistēmas "S-400" pasūtījumu. Tikmēr Krievija turpinājusi bloķēt turku vēlmi ieņemt Sīrijas kurdu kontrolēto Afrīnas reģionu.

Īsā laikā Turcijai šī ir jau kārtējā piekāpšanās. Vēl nesen tā cīnījās pret Irānas ietekmes izplešanos un tās balstītos irākiešu šiītu "Tautas mobilizācijas spēku" grupējumus dēvēja par teroristiem, bet pēc Irākas Kurdistānas neatkarības referenduma ir spiesta sadarboties ar Teherānu un tās kontrolēto Bagdādi.

Arī ASV, kas ir Turcijas ciešs sabiedrotais, kā arī NATO biedrs, likušas Turcijai piebremzēt savu pret kurdiem vērsto politiku, tieši atbalstot Sīrijas kurdu vadītos "Sīrijas Demokrātiskajiem spēkus" gan ar gaisa uzlidojumiem, gan ieročiem un bruņojumu, gan speciālo vienību taktisko palīdzību.

Tags

ASV Daesh Irāna Krievija Kurdistāna Sergejs Lavrovs Sīrija Turcija

Comment Form