Uzņēmēji arī atzīst, ka uzņēmējdarbība Latvijā kļuvusi "krietni netīrāka" un pastāv vairākas ļaunprātīgas krāpnieciskas shēmas, kad kompānijas piesaka bankrotu pēc pasūtīto preču saņemšanas, tādējādi piegādātājiem nodarot zaudējumus.
Igaunijas lielākā mazumtirdzniecības tīkla "Tallina Kaubamaja" valdes priekšsēdētājs Jiri Keo nesen paziņoja, ka Igaunijas uzņēmumi Latvijā zaudējuši aptuveni vienu miljardu kronu (449 miljonus latu) un Igaunijas kompānijām nevajadzētu meklēt investīciju iespējas Latvijā un Lietuvā.
Turklāt, neskatoties uz privātajiem uzņēmumiem, kuri īsteno krāpnieciskas shēmas, arī Latvijas valsts ir parādā Igaunijas kompānijām par valstij piegādātām precēm.
"15 gadu laikā mēs Latvijā esam bijuši trīs reizes nopietni apkrāpti, un ir bijis bezcerīgi atgūt naudu likumīgā ceļā," norādīja vienas no Baltijas valstīs lielākās sauso celtniecības maisījumu ražošanas kompānijas "Uninaks" vadītājs Guido Piksars.
Viņš sacīja, ka uzņēmējdarbība Igaunijas kompānijām Latvijā ir apgrūtinoša, jo abās valstīs ievērojami atšķiras biznesa kultūras izpratne.
"Latvijā nepastāv biznesa ētika, kā tas ir Ziemeļvalstīs un Rietumeiropā. Attieksme ir tāda - ja kompānija ir bijusi tik stulba, lai tirgū investētu naudu, tad tā ir arī atbildīga par tās atgūšanu. Uzņēmējdarbība šeit ir kļuvusi krietni netīrāka un nežēlīgāka," uzsvēra Piksars.
Viņš arī piebilda, ka vislielākais risks Igaunijas kompānijām attiecībā uz Latviju ir lata devalvācija, jo tas radītu haosu igauņu uzņēmumiem, ja Igaunijas valdība un parlaments nespētu pieņemt ātrus lēmumus.
Tajā pašā laikā medicīnas aprīkojumu piegādātāja "Semetron" vadītājs Tomass Kornets pavēstīja, ka kompānijas Latvijas struktūrvienība SIA "Semetrons" vēl joprojām nav saņēmusi vairākus miljonus kronu no lielām Latvijas reģionālajām slimnīcām par 2008.gadā piegādātajām precēm.
Kornets paskaidroja, ka kompānija nav vērsusies tiesā, jo šādā gadījumā uzņēmums vairs nekad nevarētu uzvarēt nevienā valsts rīkotā konkursā.
Taču metāla durvju ražotāja "Saku Metall" pārdošanas direktors Jiri Kaleviste norādīja, ka kompānija ir vērsusies tiesā, lai atgūtu parādus no Latvijas kompānijām.
Viņš pavēstīja, ka tas ir laikietilpīgs process, taču pārsteidzošā kārtā "Saku Metall" šogad atguva parādu no kompānijas, kas bankrotēja jau 2003.gadā, lai arī parādsaistību apjoms bija vien 400 lati.
Kaleviste piebilda, ka vairumam kompāniju tiek sniegta atļauja pasludināt bankrotu, tādējādi parādu atguvi visbiežāk padarot bezcerīgu.
"Situācija Latvijā, protams, ir ļoti smaga. Mums vēl lielākas problēmas par nesamaksātiem parādiem sagādā tas, ka [Latvijas] tirgus ir pilnībā norimis," sacīja Kaleviste.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
