Lai gan ekonomiskā krīze smagi skārusi visas trīs Baltijas valstis un šī gada ekonomiskās situācijas attīstības prognozes gan Igaunijai, gan Latvijai un Lietuvai ir visnotaļ pesimistiskas, tomēr, pēc analītiķu atzinumiem, Igaunijai ir izdevies visātrāk reaģēt uz apstākļu izmaiņām, vēsta laikraksts "Postimees".
Dažādas analītikas firmas prognozējušas, ka šogad visu triju Baltijas valstu ekonomikas kritums pārsniegs 10% rādītāju. Līdz šim Lietuvas ekonomika atstāja iespaidu, ka tā turas salīdzinoši stabili, tādēļ Lietuvas statistikas pārvaldes otrdien publicētais paziņojums par 12,6% lielu ekonomikas kritumu pirmajā ceturksnī radīja aukstas dušas efektu.

"Salīdzinot ar iepriekšējā gada pēdējo kvartālu, tās ir lielas izmaiņas. Nevar izslēgt, ka otrā kvartāla kritums būs tikpat liels vai vēl lielāks," atzina "SEB bankas" galvenais analītiķis Gitans Nausēda.

Igaunijas un Latvijas pirmo triju mēnešu ekonomisko rādītāju kopsavilkums vēl nav publicēts, tomēr speciālistu prognozes nav iepriecinošas. Visu triju valstu ekonomiku nospiež līdzīgas problēmas: mazs iekšzemes patēriņš, sarūkoši eksporta apjomi, rekordlieli bezdarba rādītāji un papildus vēl valsts budžeta deficīts.

Pēc Igaunijas "Swedbank" makro analītiķes Marisas Lauri teiktā, visās trijās valstīs ir uzsākta sāpīga ekonomikas pārkārtošana, kas veiksmes gadījumā varētu vainagoties ar salīdzinoši konkurences spējīgāka un efektīvāka uzņēmējdarbības un valsts sektora rašanos.

Ārzemju investori ir pieraduši vērtēt visas trīs mazās Baltijas valstis kā vienotu zonu un necenšas investīciju lēmumu pieņemšanas procesā izsvērt un novērtēt katru no tām atsevišķi. Latvijas un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) noslēgtais palīdzības līgums no daudzu investoru puses tika uztverts kā brīdinājuma signāls visā reģionā.

Tagad arī Lietuvas valdības locekļi ir paziņojuši par iespējamo nepieciešamību pieprasīt aizdevumu no SVF.

Pēc Lauri teiktā, Igaunijai uz šo brīdi, salīdzinot ar pārējām divām valstīm, izdevies pārmaiņu procesā tikt vistālāk. Latvijā esot nepieciešamas vislielākās izmaiņas, turpretim Lietuvā pārmaiņu process uzsākts pavisam nesen, kas nozīmē, ka tas var turpināties vēl ilgu laiku.

"Tāpat jāņem vērā, ka smaga ekonomiskā situācija nozīmē ātrākas un arī sāpīgākas pārmaiņas," teica Lauri, norādot, ka ir būtiski, lai Igaunijas atšķirība no citām Baltijas valstīm palielinātos un kaimiņvalstu negatīvās tendences neietekmētu Igauniju tik spēcīgi.

"Pēkšņa un dziļa krīze Latvijā vai Lietuvā nozīmētu lielu šoku arī Igaunijai," viņš skaidroja.

Igaunijai nelielu cerību uz ārzemju investoru attieksmes izmaiņu dod reitingu aģentūru pēdējie vērtējumi. Lai gan aģentūra "Fitch" samazināja visu triju Baltijas valstu reitingus, pamatojot to ar Latvijas lielo riska faktoru ietekmi uz kaimiņvalstīm, tomēr "Moody's Investors Service" un "Standard&Poor's" saglabāja Igaunijas reitingu nemainītu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!