Landsberģis: Polija pieļāva kļūdu, piekrītot Krievijas noteikumiem attiecībā uz Kačiņska lidmašīnas avārijas izmeklēšanu
Foto: AFI

Polija pērn pieļāvusi kļūdu, piekrītot Krievijas noteikumiem attiecībā uz Smoļenskas aviokatastrofas izmeklēšanu un iepriekš neapspriežot tos ar savas valsts sabiedrību, - šādu viedokli Polijas laikrakstam "Gazeta Polska" paudis Lietuvas deputāts Eiropas Parlamentā un kādreizējais atjaunotās Lietuvas valsts parlamenta priekšsēdētājs Vītauts Landsberģis.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā norāda avīze, tā vēlējusies uzklausīt redzējumu, kas atšķiras no pašā Polijā ierastā, turklāt pārstāv "divus interesantus skatu punktus - gan Lietuvu, gan Eiropu".

"Nevēlos dot pamācības, bet uzskatu - Polijas valdībai nāktos atzīt, ka tā pieļāvusi lielu kļūdu. (..) Pēc katastrofas varēja izvirzīt divus mērķus - Polijas sabiedrības iekšējo konsolidāciju un pēc iespējas lielāku savas valsts dalību šā notikuma izmeklēšanā. Kaut vai ātrumā apdomāt visas iespējas, tad informēt par to poļus, bet tūdaļ nesēsties līdzās [Krievijas premjeram] Vladimiram Putinam. Vajadzēja izskatīt dažādas tiesiskās iespējas, pārbaudīt variantus," viņš norādījis intervijā, kas sniegta gandrīz gadu pēc traģiskās aviokatastrofas, kurā gāja bojā Polijas prezidents Lehs Kačiņskis un augstu Polijas amatpersonu delegācija, kopskaitā 96 cilvēki.

Kā izteicies Landsberģis, tādējādi Polijas valdība acīmredzot centusies izdabāt Krievijai. "Varbūt aiz apsvēruma, ka gadījumā, ja Polija nepiekristu Krievijas izmeklēšanas metodēm, Putins un [Krievijas prezidents Dmitrijs] Medvedevs apvainotos. (..) Taču tās ir pārāk nopietnas lietas, lai par tām domātu šādās kategorijās," viņš piebildis. "Tās nav sacensības, te nevienam nebija jāuzvar. Svarīgi bija nezaudēt jau no paša sākuma un saglabāt vienlīdzīgas tiesības. Varēja pateikt, ka Krievijas priekšlikumu apsvērsim, bet līdz tam nosūtīt poļu ekspertus, lai viņi strādā kā izmeklētāji, vāc materiālus, liecības."

Landsberģis uzskata, ka Polijai nevajadzēja pieņemt arī Krievijas aizliegumu atvērt zārkus ar lidmašīnas katastrofas upuru mirstīgajām atliekām. Viņš atgādinājis, ka līdzīgs aizliegums savulaik bijis noteikts attiecībā uz padomju armijā dienējušo lietuviešu karavīru zārkiem, kas atsūtīti atpakaļ no Afganistānas.

Kā izteicies politiķis, ir redzams, ka Polija beidzamajā laikā mainījusi savu attieksmi pret Krieviju, lai arī šāda attieksme no dažu politiķu puses bijusi vērojama jau iepriekš. "Vēl vairāk - Kačiņskis bija liels šķērslis, kas to kavēja, un, ja būtu dzīvs, kavētu joprojām," viņš piebildis, atgādinot dažus Rietumu preses komentārus, kuros atzīts, ka Polijas prezidenta lidmašīnas katastrofa "bija liela traģēdija, bet turpmāk būs vieglāk sadarboties ar Krieviju".

Pēc Landsberģa teiktā, Lietuva šo Polijas traģēdiju uzņēmusi ar lielu līdzjūtību, jo Kačiņski uzskatījusi par savu draugu. Viņš paudis izbrīnu, ka Polija šo draudzību nav spējusi novērtēt, politiski un psiholoģiski sarežģītajā situācijā pēc avārijas lielāko uzmanību abu valstu attiecībās pievērsdama jautājumam par poļu personvārdu rakstību Lietuvas personas dokumentos. "Poļu politiķi nesaprot, ka runa pat nav par poļu uzvārdiem, bet par citvalodu rakstību principā - vai nu tā būtu vācu vai latviešu," piebildis EP deputāts.

"Nesen jautāju kādam poļu komentētājam, vai viņaprāt poļu situācija Baltkrievijā un Ukrainā ir labāka nekā Lietuvā. Atbilde bija noliedzoša. Tad kādēļ gan tā uzbrukt Lietuvai? Tādēļ vien, ka tā ir maza valsts?" viņš vaicājis.

Lietuviešu politikas veterāns paudis bažas, ka Kremļa ideologi neslēpj centienus sanaidot Poliju un Lietuvu.

Kā izteicies Landsberģis, Krievijas propaganda Lietuvā šobrīd ir spēcīgāka nekā pirms desmit gadiem. "Mediji ir nopirkti, iespējams, arī žurnālisti un daļa otršķirīgu politiķu. Ietekme ir jūtama," viņš spriedis.

Pēc viņa sacītā, Krievija, neraugoties uz savām iekšējām problēmām, cenšas atgūt kontroli ne tikai pār Baltijas reģionu, bet dominēt arī Eiropā un pasaulē.

"Šī valsts ir spēcīga ar savu agresivitāti, spēju izdarīt psiholoģisko spiedienu, iebaidīt," sacījis Landsberģis, atzīdams, ka Viduseiropai un Austrumeiropai iestājies kritisks laiks, kad nepieciešami enerģiski cilvēki, vienota politika, solidaritāte. "Bet Krievijai ir veidi, kā šo vienotību ārdīt, veidojot biznesa attiecības ar atsevišķām Eiropas Savienības valstīm," viņš piebildis.

Tomēr Landsberģis neuzskata, ka Viļņas un Varšavas attiecības būtu sliktas. "Nav iespējams sabojāt attiecības, ja viena puse to nevēlas. Tā vienkārši nolemj būt pacietīga un gaidīt uz sapratni," viņš piebildis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Aviokatastrofa
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form