"Lai gan nacionālās pretraķešu aizsardzības tehnoloģija ir daudzsološa, sistēma kopumā vēl nav sevi pierādījusi," uzrunā Džordžtaunas universitātes studentiem norādīja Klintons.
"Iespēja, ka visas problēmas tiks atrisinātas laikā, ir reāla, taču, pēc informācijas, kas man ir šodien, es vienkārši vēl nevaru izdarīt secinājumu, ka tehnoloģija un visas nacionālās pretraķešu aizsardzības sistēmas darbības efektivitāte ir pietiekami uzticama, lai turpinātu tās izveidi.Tāpēc esmu nolēmis pagaidām nedot rīkojumu nacionālās pretraķešu aizsardzības sistēmas izveidei," sacīja Klintons.
Viņš uzsvēra, ka šim lēmumam nebūs "nopietnas ietekmes" uz pretraķešu aizsardzības sistēmas izveides termiņiem, "ja nākamais prezidents izlemtu turpināt" 2006. vai 2007.gadā.
"Ja nākamais prezidents nolems turpināt izveidi nākamgad, sistēma tik un tā būs gatava tajos pašos termiņos," sacīja Klintons.
Prezidents atzina, ka bez tehnoloģiskajiem jautājumiem lēmuma pieņemšanu par pretraķešu aizsardzības sistēmas tālākas izveides atlikšanu ietekmējis arī NATO sabiedroto viedoklis, kā arī kategoriskie Krievijas un Ķīnas iebildumi. Taču Klintons arī uzsvēra, ka "neviena valsts nekad nevarēs pasludināt veto Amerikas drošībai".
Krievija brīdinājusi, ka šāda pretaķešu aizsardzības sistēma likvidēs 1972.gadā noslēgto Antiballistisko raķešu līgumu un nopietni iedragās varas līdzsvaru. Arī Ķīna norādījusi, ka bažas par šo sistēmu varētu likt tai paplašināt savu kodolarsenālu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
