Liela daļa krievu sabiedrības ir apātiska vai atbalsta notiekošo, spriež žurnālists no Maskavas
Foto: SIPA/Scanpix/LETA

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, Kremļa saimniekam Vladimiram Putinam sākot lielāko militāro operāciju Eiropā kopš otrā pasaules kara, ir šokējis visu pasauli, tostarp daļu Krievijas iedzīvotāju. Tomēr liela daļa krievu sabiedrības ir apātiska vai atbalsta notiekošo, portālam "Delfi" savus novērojumus atklāj žurnālists no Maskavas.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Drošības apsvērumu dēļ, ņemot vērā, ka Krievijā par Kremļa propagandai neatbilstoša viedokļa paušanu var būt sekas, prestižā medijā strādājošais žurnālists vēlējās palikt anonīms.

Uz jautājumu par noskaņojumu Maskavā, viņš norāda, ka ir grūti sniegt viennozīmīgu atbildi.

"Starp mana loka ļaudīm – vairāk vai mazāk jauniem, izglītotiem – ir šoks, panika, izmisums un neziņa, kā dzīvot tālāk. Kā arī kauns par varu, par kuru neviens no viņiem nekad nav balsojis. Bet vairums sabiedrībā ir vai nu apātiski vai atbalsta notiekošo," viņš secina.

Lai gan internets Krievijā ir pieejams un ir iespējams uzzināt alternatīvu informāciju par Ukrainā notiekošo, vairums to neredz. "Viņiem diemžēl pietiek ar "Pirmo kanālu". Daudziem nav vēlmes uzzināt citu informāciju," viņš novērojis.

Lūgts prognozēt, vai smagās ekonomiskās sankcijas varētu likt mainīt domas Putina kvēlākajiem atbalstītājiem, viņš norāda, ka nezina, bet kopumā ir skeptisks, jo Kremļa galvenā atbalsta bāze jau pieradusi dzīvot pieticīgi.

"Maizei pietiks, un neko vairāk daudziem arī nevajag. Viņi jau tā nepirka ārzemju tehniku vai automašīnas, un tāpat nebrauca uz ārzemēm," atzīmē žurnālists.

Viņš paredz Krievijas pakāpenisku virzīšanos uz Venecuēlas situāciju. "Biju tur pāris reizes dažādos laikos un saprotu, ka Krievijai vēl ir kur krist. Valūtas aprites ierobežojumi, stundām garas rindas pēc pirmās nepieciešamības precēm," nobeidz maskavietis.

Vēstīts, ka Krievija 24. februārī ar raķešu apšaudēm un sauszemes spēku ienākšanu sāka neprovocētu pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Kara pirmajās piecās dienās okupantiem nav izdevies ieņemt Kijevu un Ukrainas puse ziņo par vairāk nekā 5000 neitralizētiem iebrucēju karavīriem.

Krievijas varasiestādes par piedalīšanos pretkara protestos visā valstī aizturējušas kopumā 5942 cilvēkus, kopš Kremlis deva rīkojumu iebrukt Ukrainā, svētdien paziņoja neatkarīgā novērošanas vietne "OVD-Info".

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Krievijas iebrukums Ukrainā Konflikts Ukrainā Krievija Maskava Ukraina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form