Tikai puse aptaujāto 4.klases skolnieku spēja dilstošā secībā pēc platības sarindot teritorijas Ziemeļamerika, ASV, Kalifornija, Losandželosa. Zināšanas ģeogrāfijā nodemonstrēja tikai trešā daļa jauno amerikāņu.
Pensilvānijas universitātes ģeogrāfijas profesors Rodžers Dauns stāsta, ka šo situāciju var izskaidrot ar to, ka mūsdienu skolotāji vairāk pievēršas matemātikai un lasīšanai, kas notiek uz vēstures, ģeogrāfijas un citu dabas un humanitāro zinātņu rēķina, jo tajās zināšanas ir grūtāk pārbaudīt ar standartizēto testu palīdzību.
"Tā kā laiks auditorijā kļūst par aizvien dārgāku un pieprasītāku preci, ģeogrāfija, kā arī citi priekšmeti, piemēram, vēsture, zaudē šajā bezlaimesta spēlē, kurā lielās likmes liek uz testiem," paziņoja Dauns.
Līdzīgā pētījumā pērn tikai trešā daļa skolnieku varēja noteikt attālumu pēc kartes, ziņo aģentūra.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
