"Konventā mēs galveno uzmanību pievērsīsim labākai lēmumu pieņemšanai, labākai demokrātijai un labākai izpildei," teikts sagatavotajā Strova runā. "Demokrātiskā atbildība būs padomes pats galvenais princips."
Nākamnedēļ konstitucionālais konvents sāks risināt problēmu, kā piemērot ES institūcijas, kas sākotnēji tika radītas sešām dalībvalstīm, grupai, kura ir palielinājusies līdz 15 valstīm un pie kuras durvīm klauvē desmits Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu.
Strovs Hāgā uzsvērs, ka konventam vajadzētu likvidēt sistēmu, kas paredz, ka ik pēc sešiem mēnešiem ES prezidentūru pārņem jauna valsts, kas arī vada galotņu apspriedes un citas ES sanāksmes.
Tā vietā viņš ierosinās izveidot atsevišķas ES komisijas, kas būs atbildīgas par tādiem jautājumiem kā transports vai vide, un varētu ievēlēt savus priekšsēdētājus, kuri darbotos ilgāk nekā sešus mēnešus. Darba plānus varētu izstrādāt šie priekšsēdētāji, nevis prezidentūra.
ES dalībvalstu valdībām jāpiešķir arī stratēģiskāka loma gada darba plānu izstrādāšanā. Saskaņā ar patlaban spēkā esošajiem līgumiem Eiropas Komisijai vienīgajai ir tiesības sniegt ierosinājumus ES likumdošanai.
"ES pastāv tās pilsoņu, nevis politiskās elites labā. Mūsu pilsoņi vēlas plaukstošu Eiropu, kas rada darba vietas un palīdz garantēt mūsu drošību," teiks Strovs.
Viņš uzsvērs suverēno valdību lomu, tādējādi atspoguļojot Lielbritānijas tradicionālo nevēlēšanos nosliekties uz ES "supervalsts" pusi pat leiboristu premjerministra Tonija Blēra vadībā, kurš ir proeiropeiskāks līderis, nekā viņa konservatīvie priekšteči.
Taču Strovs arī iecerējis aizstāvēt nepieciešamību apvienot suverenitāti ar Lielbritānijas ES partnervalstīm, kas var izprovocēt eiroskeptiski noskaņotos konservatīvos.
"Suverenitātes apvienošana palīdzēs mums nostiprināt savu nozīmi kā valstīm," teikts Strova runas sagatavē. "Mūsu kā suverēnas valsts spēku rada mūsu savienības. Eiropas Savienībā nekādā gadījumā netiks mazinātas nacionālo valstu identitātes."