Lielbritānijas valdība pirmdien paziņoja, ka no pusnakts uz nenoteiktu laiku aptur Ziemeļīrijas Asamblejas un valdības, kā arī citu autonomās pārvaldes institūciju darbību.
Krīzi Ziemeļīrijā pastiprināja skandāls, kas izcēlās pēc apgalvojumiem, ka Īru Republikāņu armijas spiegi piekļuvuši slepenai Lielbritānijas valdības informācijai. Skandāls radījis vēl lielāku haosu jau tā nestabilajā Ziemeļīrijas miera procesā.

Paziņojot par lēmumu apturēt provinces autonomo pārvaldi, Lielbritānijas Ziemeļīrijas lietu ministrs Džons Rīds žurnālistiem pauda cerību, ka Ziemeļīrija tikai īslaicīgi būs Londonas tiešā pārvaldībā.

"Es ceru, ka lēmums, kuru es šodien pieņēmu, savā ziņā dos iespēju uzelpot un sakopot spēkus un atgūt uzticību miera procesa tālākai virzīšanai," teica Rīds, apliecinot Londonas vēlmi neatkāpties no Lielās Piektdienas miera līguma, kas tika noslēgts 1998.gadā un ar kuru tika izveidota Ziemeļīrijas autonomā pārvalde.

Lai arī Lielbritānija jau ceturto reizi trīs gadu laikā apturējusi Ziemeļīrijas autonomo pārvaldi, šoreiz daudzi uzskata, ka būs nepieciešams ilgāks laiks, lai krīzi atrisinātu.

Rīds sarunā ar žurnālistiem gan solīja, ka maijā ieplānotās vēlēšanas Ziemeļīrijā notiks, neraugoties uz pašreiz radušos situāciju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!