Lielbritānijā otro Lieldienu rītā oficiāli sākās sēras sakarā ar Lielbritānijas karalienes mātes nāvi. 101 gadu vecā karaliene māte mira sestdien miegā Vindzoras pilī rietumos no Londonas, un nāves brīdī pie viņas gultas bijusi viņas meita - pašreizējā Lielbritānijas karaliene Elizabete II.
Svētdien sēras bija pārņēmušas Lielbritānijas karaļnamu, bet citviet valstī sēras tika demonstrētas visai pieticīgi. Toties pirmdien 10 vietās Lielbritānijā un arī Gibraltārā atskanēja 41 lielgabalu zalve, godinot aizgājēju. Uz šīm ceremonijām Londonas Tauerā un Haidparkā, kā arī Edinburgā, Duvrā, Vulvičā, Olderšotā, Plīmutā, Jorkā, Kārdifā, Stērlingā un Gibraltārā bija pulcējušies simtiem cilvēku.

Aizgājēja tiks apbedīta 9.aprīlī. Līdz pat šai dienai Lielbritānijā karogi būs pusmastā.

Zārks ar karalienes mātes mirstīgajām atliekām otrdien tiks pārvietots no Vindzoras pils uz Sentdžeimsas pils Karalienes kapelu, bet piektdien to vedīs uz parlamenta ēkas Vestminsteras zāli, kur cilvēkiem būs iespēja no viņas atvadīties.

9.aprīlī karaliene māte tiks guldīta Vindzoras pils Sentdžordža kapelā blakus savam vīram karalim Džordžam VI, kurš mira 1952.gadā 56 gadu vecumā.

Pēc Bekingemas pils pārstāvja teiktā, sestdienas rītā strauji pasliktinājies karalienes mātes veselības stāvoklis un tikuši izsaukti ārsti. Karaliene māte mirusi pulksten 15.15 (17.15 pēc Latvijas laika).

Ziemassvētkos karaliene māte saaukstējās un cieta no klepus un plaušu infekcijas, un pēdējās nedēļās viņas veselības stāvoklis kļuva sliktāks. Arī jaunākās meitas princeses Mārgaretas nāve 10.februārī bija smags trieciens karalienei mātei, kas bija tautas visiemīļotākā karaliskās ģimenes pārstāve, un kurai bijis visgarākais mūžs no visiem britu monarhiem.

Viņa dzimusi 1900.gada 4.augustā kā Elizabete Andžela Margarita Bouza - Laiona, un bija devītais bērns dižciltīgā skotu ģimenē, kurā pavisam bija desmit bērni.

1923.gadā viņa salaulājās ar Jorkas hercogu Albertu, kurš 1937.gadā tika kronēts par karali Džordžu VI pēc tam, kad no troņa atteicās viņa brālis Edvards VIII, kas deva priekšroku mīlas dēkai ar skandalozo šķirteni Volisu Simpsoni.

Otrā pasaules kara laikā viņa kļuva slavena ar to, ka atteicās atstāt nacistu bombardēto Londonu.

1952.gadā Džordžs VI mira ar vēzi, un par karalieni tika kronēta Elizabete II. Džordža VI atraitnei pēc viņas iniciatīvas tika piešķirts tituls karaliene Elizabete - karaliene māte. Lai gan viņai vairs nebija oficiālas lomas, viņa bija sabiedrības uzmanības centrā līdz pat savas dzīves pēdējām dienām. 2000.gadā notika lielas svinības par godu karalienes mātes 100.dzimšanas dienai.

Karaliene māte tika iesaukta par "Lielbritānijā iemīļotāko vecmāmiņu". Prese nenogurstoši aprakstīja viņas garderobi, kaislību uz zirgu skriešanās sacensībām un labu viskiju. Tomēr viņas nāve nav izraisījusi tādu rezonansi britu sabiedrībā, kā 1997.gadā princeses Diānas bojāeja. Kroņprincis Čārlzs, kurš bija karalienes mātes mīļākais mazdēls, ar saviem dēliem atgriezies no slēpošanas kūrorta Šveicē. Laužot tradīciju, karaliene Elizabete II atļāva prinčiem doties mājās vienā lidmašīnā, kas parasti drošības apsvērumu dēļ netiek darīts.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit