Lietuva iesniedz Baltkrievijai notu par incidentu Astravjecas AES; lūdz iesaistīties ES
Foto: Publicitātes foto

Lietuva ceturtdien iesniegusi Baltkrievijas vēstniecībai notu saistībā ar Astravjecas atomelektrostacijā (AES) notikušo incidentu un lūgusi iesaistīties Eiropas Savienību (ES) šajā lietā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Baltkrievijas pilnvarotā lietvede Ludmila Tatarinoviča tika izsaukta uz Lietuvas Ārlietu ministriju.

"Baltkrievijas diplomātei tika iesniegta nota, kurā aicināts nekavējoties rūpīgi izmeklēt incidentu un informēt par rezultātiem Lietuvu, citas kaimiņvalstis un Starptautisko Atomenerģijas aģentūru (IAEA)," paziņoja Lietuvas Ārlietu ministrija.

Lietuvas ārlietu, enerģētikas un vides ministri ir nosūtījuši vēstuli Eiropas Komisijas (EK) viceprezidentam ES enerģētikas savienības jautājumos Marošam Šefčovičam un ES klimata un enerģētikas komisāram Migelam Ariasam Kanjetem. Vēstulē sniegta Lietuvai pieejamā informācija par Astravjecas AES notikušo incidentu un izteikts lūgums ES aktīvi iesaistīties šajā lietā, paziņojumā presē atklāja Lietuvas Ārlietu ministrija.

Jau vēstīts, ka internetā bija izplatījušās ziņas, ka 10. jūlijā netālu no Lietuvas robežas topošajā AES izmēģinājuma laikā no vairāku metru augstuma nogāzusies 330 tonnas smaga reaktora daļa.

Baltkrievijas Enerģētikas ministrija tikai 26. jūlijā oficiāli apstiprināja, ka Astravjecas AES izveidojusies "ekstremāla situācija", bet vēl nav sniegusi sīkāku informāciju par incidenta raksturu.

Lietuva uzskata, ka Baltkrievijai būtu jāizveido starptautiska ekspertu komanda, kas izanalizētu situāciju un sniegtu rekomendācijas.

Minskai arī ierosināts piesaistīt neatkarīgus starptautiskus ekspertus AES būvniecības objekta, būvdarbu un to kvalitātes novērtēšanai.

Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas-Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Arī no Latvijas robežas šo kodolspēkstaciju šķirs tikai aptuveni 110 kilometri.

Lietuvu satrauc neatbildētie jautājumi par to, kā tiks veikta izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana un kā tiktu nodrošināta Viļņas evakuācija iespējamas kodolavārijas gadījumā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Baltkrievija Eiropas Komisija Enerģētika Lietuva
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form