Lietuvas augstskolu pasniedzēji un darbinieki otrdien pirmo reizi valsts vēsturē rīkoja divu stundu brīdinājuma streiku, paužot neapmierinātību ar pašreizējo izglītības sistēmu un pieprasot risināt sasāpējušās izglītības finansējuma problēmas.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šai dienā vienpadsmit augstskolās un trijās koledžās divas stundas nenotika lekcijas. Kauņā, Klaipēdā un Šauļos streikojošie pasniedzēji izgāja ielās, bet citās Lietuvas pilsētās palika savās darba vietās un sarunājās ar studentiem.
Streika laikā tika izteikts pieprasījums no nākamā gada par 20% paaugstināt augstskolas apkalpojošā un tehniski saimnieciskā personāla darba samaksu un iekļaut arī šo darbinieku grupu augstskolu darbinieku algu ilgtermiņa paaugstināšanas programmā.

Pasniedzēji arī aicināja samazināt pedagoģiskā darba slodzi līdz Eiropas Savienības (ES) vidējam līmenim - 400 stundām mācību gada laikā, atsevišķi paredzot laiku lekciju sagatavošanai, praktiskajiem darbiem un zinātniskajai pētniecībai, kā arī papildu līdzekļus pasniedzējiem par jaunu studiju programmu izstrādi un studiju moduļu pārveidošanu.

Streikotāji pieprasīja līdz oktobra beigām atmaksāt līdzekļus, ko augstskolas nav saņēmušas saistībā ar nesamaksāto studentu mācību maksu. Kā ziņots, jautājums par to, kam būs jāmaksā par rudens semestra mācībām Lietuvas augstskolās, joprojām nav atrisināts, jo vasaras sākumā Seims pieņēma Augstākās izglītības likumu, kas paredz, ka par mācībām valsts augstskolās nebūs jāmaksā vienīgi tiem studentiem, kuru sekmes tiks atzītas par labām, savukārt studenti esošo sekmju vērtēšanas metodiku uzskata par neobjektīvu.
Augstskolas arī grib panākt, lai tām tiktu atdots 41 miljons litu (8,4 miljoni latu), kas bija paredzēts kopmītņu renovācijai, taču tika izmantots skolotāju algu paaugstināšanai.

Vairāki simti mierīgi noskaņotu protestētāju, galvenokārt pasniedzēju, otrdienas priekšpusdienā pulcējās pie Viļņas Ģedimina Tehniskās universitātes un lekciju vietā izteica savas raizes mītiņā.

VĢTU darbinieku arodbiedrības vadītāja Rimute Meilūniene atzīmēja, ka zinātni un studijas apkalpojošo darbinieku algas šobrīd tikko sasniedz minimālās darba samaksas līmeni, bet pasniedzējiem ar dažādiem zinātniskajiem grādiem algas svārstās no 1300 līdz 2800 litiem (no 265 līdz 571 latam).

"Pasniedzējiem algas gan tika nedaudz paaugstinātas, bet studijas apkalpojošam personālam - nē. Kā mums sacīja Izglītības un zinātnes ministrijā, šāds paaugstinājums paredzēts tikai no 2011. līdz 2013.gadam. Ja nāksies gaidīt tik ilgi, vairs nebūs, kam strādāt," sacīja Meilūniene.

Streikojošos pasniedzējus atbalstīja arī studenti, kas paši pirms pāris nedēļām jau rīkoja savu protesta akciju pret augstākās izglītības finansējuma sistēmu.

"Skumji, ka mūsu valstī jāstreiko, lai kaut ko panāktu. Izglītībai būtu jābūt mūsu prioritārajam nākotnes ceļa rādītājam, un es vēlos, kaut valdība to saprastu," uzsvēra VĢTU studentu pārstāvniecības prezidents Justīns Krūgelis.

Lai gan tas bija tikai brīdinājuma streiks, ja līdz mēneša beigām tam nesekos nekāda rīcība, augstskolu darbinieki plāno rīkot vispārēju beztermiņa streiku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form