Lietuva par Baltkrievijas AES elektrību jau samaksājusi četrus miljonus eiro, atklāj ministrs
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Puse no visas Lietuvā nonākušās un patērētās trešo valstu elektroenerģijas pēdējā laikā tikusi saražota Baltkrievijas Astravjecas atomelektrostacijā (AES), trešdien paziņojis Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis, norādot, ka Lietuva jau samaksājusi gandrīz četrus miljonus eiro par Astravjecas elektroenerģiju, kuru vēlas pilnībā bloķēt, jo uzskata netālu no abu valstu robežas uzcelto spēkstaciju par nedrošu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viņš norādījis, ka fiziski Baltkrievijā ražotā elektroenerģija plūst pa Lietuvas un Baltkrievijas starpsavienojumu, un, lai gan likums liedz Lietuvai to tirgot, tāds pat daudzums tiek tirgots Latvijā, kura importē elektroenerģiju no Krievijas.

"Kā liecina jaunākie dati, 50% no visas elektroenerģijas jeb 77 miljoni kilovatstundu, kas ienāk caur Lietuvas un Baltkrievijas šķērsgriezumu, ir no Astravjecas un vēl tikpat - no Krievijas. Tieši tikpat tiek notirgots Latvijas biržā. Šī elektroenerģija fiziski plūst nevis uz Latviju, bet pāri mūsu robežai nonāk Lietuvā, jo mums ir milzīgs elektroenerģijas deficīts, mēs šo enerģiju izlietojam un par to samaksājam," ministrs stāstījis pēc trešdien notikušās Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas sēdes, kurā apspriests Astravjecas AES radītais apdraudējums Lietuvas nacionālajai drošībai.

Pēc ministra teiktā, pieminētie 77 miljoni kilovatstundu elektroenerģijas Lietuvā nonākuši pēdējo desmit dienu laikā, kopš Astravjecas AES darbojas stabili.

"Naudas izteiksmē tie ir gandrīz četri miljoni eiro un, ja tas tā turpinātos, gada laikā būs 120 miljoni eiro. Tik daudz tiks samaksāts par tālāko Astravjecas celtniecību, tādēļ ir svarīgi aizšķērsot ceļu Astravjecas AES otrā, bet varbūt nākotnē arī trešā energobloka finansēšanai," viņš uzsvēris.

Seima komitejas priekšsēdētājs, "Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu" frakcijas deputāts Laurīns Kasčūns lēsis, ka Baltkrievijā, tas ir, Astravjecā, ražotās elektroenerģijas īpatsvars kopējā Lietuvā patērētās elektroenerģijas bilancē ir aptuveni 12%. "Mēnesī tie ir 11 miljoni eiro. Var teikt, ka patērētāji maksā par Astravjecas AES," viņš spriedis.

Kā atzinis Kreivis, var uzskatīt par būtisku pavērsienu to, ka ir iegūti precīzi dati par Astravjecā saražotās elektroenerģijas apjomu, kāds nonāk Lietuvā, jo iepriekš Lietuvas rīcībā bijuši tikai ekspertu aprēķini, uz kuriem balstījies regulators - Valsts enerģētikas regulēšanas padome (VERT), vienīgais no Baltijas valstīm neapstiprinot jauno metodiku tirdzniecībā ar trešajām valstīm.

"Šīs ekspertu aplēses apstiprinājušās, un tagad mūsu rīcībā ir fakts," paziņojis ministrs, piebilzdams, ka šos faktus plānots likt galdā sarunās ar Latviju un Igauniju kā pierādījumu, ka pērn izstrādātā trīspusējā metodika nav derīga, kamēr 2018. gadā pieņemtā metodika, kuru joprojām atzīst Lietuva, būtu nodrošinājusi, ka Astravjecā ražotā elektroenerģija reģionā nenonāk.

Viņš norādījis, ka turpmākajās sarunās ar Latviju un Igauniju Lietuva februāra otrajā pusē liks galdā savu nostāju.

"Provizoriskos skaitļus jau esam nosaukuši. Vienojāmies, ka Lietuva atgriezīsies pie sarunām ar savu mandātu pēc 15. februāra," sacījis Kreivis.

Pēc viņa teiktā, līdz mēneša beigām Enerģētikas ministrija nāks klajā ar pasākumu plānu attiecībā uz to, kā apturēt Baltkrievijā ražotās elektroenerģijas nonākšanu Lietuvā, un tajā būs paredzēti tikai ekonomiski, nevis diplomātiski soļi.

"Mūsu mērķis ir sarunas un līgums par trīspusējo metodiku, jo Baltijas valstu vienotība ir svarīga," uzsvēris ministrs.

Kā paziņojusi Enerģētikas ministrija, saskaņā ar Lietuvas valsts elektropārvades tīklu operatora "Litgrid" datiem laikā no 1. līdz 18. janvārim Lietuvā nonākuši 33 miljoni kilovatstundu Baltkrievijas elektroenerģijas jeb 17,5% no visas "Nord Pool Spot" biržas Latvijas tirdzniecības zonā ar Krieviju tirgotā un no Baltkrievijas ienākušā apjoma, bet pēc tam, kad 21. janvārī Astravjecas AES atsāka darbu, desmit dienās Baltkrievijas elektroenerģijas imports Lietuvā pieaudzis līdz 71 miljonam kilovatstundu, kas līdzinājās jau 50 procentiem Latvijā notirgotā apjoma.

Šis Baltkrievijas izcelsmes elektroenerģijas eksports uz Lietuvu biržas Latvijas zonā tiek uzskaitīts kā "Krievijas izcelsmes" elektroenerģija, atzīmē ministrija.

"Litgrid" norāda, ka no Latvijas importētais un Lietuvā nonākušais Krievijas elektroenerģijas apjoms atbilst caur Latvijas-Lietuvas un Lietuvas-Baltkrievijas šķērsgriezumiem nonākošās fiziskās plūsmas summai. Citiem vārdiem sakot, Krievija nopērk Baltkrievijas elektroenerģiju, iztirgo to Latvijā, bet Lietuva to importē un patērē lielu daļu elektroenerģijas, kas valstī nonākusi no Baltkrievijas.

Pēc "Litgrid" datiem, ja Latvija tāpat turpinātu tirgoties ar Krieviju, elektroenerģijas importa apjoms gadā sasniegtu 7,1 miljardu kilovatstundu, tai skaitā pieci miljardi plūstu pa Lietuvas un Baltkrievijas līnijām.

Kā uzsvēris Kreivis, krasi pieaugušās elektroenerģijas plūsmas no Krievijas pamatteritorijas un Baltkrievijas rada draudus Baltijas valstu energosistēmu adekvātumam, to saistībām paplašināt elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamajiem avotiem un iecerētajai Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar Eiropu.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Baltkrievija Lietuva
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form