Lietuvas ārlietu ministrs iesaka nesalīdzināt Katalonijas un Baltijas neatkarības centienus
Foto: AFP/Scanpix

Tuvojoties svētdien paredzētajam Katalonijas neatkarības referendumam, ko Spānija pasludinājusi par antikonstitucionālu, Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs paudis viedokli, ka Katalonijas vēlmi atdalīties no Spānijas nav korekti salīdzināt ar Baltijas valstu centieniem panākt neatkarību no Padomju Savienības.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pēc viņa teiktā, Lietuva Padomju Savienības okupācijā pieredzējusi represijas un šo pieredzi nevar salīdzināt ar Kataloniju, kura ar autonomijas tiesībām atrodas demokrātiskas valsts sastāvā.

"Salīdzināt acīmredzot nebūtu korekti, runājot par padomju okupāciju un visiem tiem notikumiem, kuri mums zināmi, par deportācijām uz Sibīriju. (..) Tas ir pilnīgi cits konteksts," ministrs ceturtdien sacījis ziņu aģentūrai BNS.

Viņš norādījis, ka Lietuva vērīgi seko situācijai Spānijā un cer, ka situācija tiks risināta konstruktīvi.

"Spānija ir Eiropas Savienības valsts, kurā valda demokrātija un tiesiskums, un mēs uzticamies šai sistēmai, bet vienlaikus ceram, ka dialogs ar citādi domājošajiem norisināsies konstruktīvi un netiks laisti darbā pārliecīgi līdzekļi," paziņojis Linkevičs.

Atšķirīgu viedokli portālā "Delfi.lt" šonedēļ paudis Viļņas universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūta docents Ķēstutis Girņus, norādot, ka pagātnē Lietuvas situācija noteiktos aspektos bijusi līdzīga Katalonijas situācijai.

"Jā gan, Spānija ir demokrātiska valsts, kamēr Padomju Savienība bija autoritāra represīva valsts, bet tai laikā, kad Lietuva centās izrauties brīvībā, Maskavas roka bija kļuvusi krietni saudzīgāka. (..) Sajūža līderi, kas cīnījās par neatkarību, netika apcietināti, netika mēģināts atsaukt Augstākās Padomes vēlēšanas, lai gan bija skaidrs, ka tajās uzvarēs Sajūdis," viņš rakstījis.

"Mums kā mazai tautai būtu jājūt līdzi kataloņu centieniem un vismaz klusi jāmudina Madride pārskatīt savu politiku, meklējot ceļus, kā dot kataloņiem iespēju teikt krietni vien būtiskāku vārdu sava likteņa lemšanā. Savulaik mēs kritizējām Rietumus par bailulību, bet šai svarīgajā jautājumā cenšamies tos atdarināt. Ne miņas no drosmes, varbūt arī ne no principialitātes," savā komentārā uzsvēris eksperts.

Katalonija iecerējusi 1.oktobrī rīkot referendumu par atdalīšanos no Spānijas, lai gan Spānijas tiesas to pasludinājušas par nelikumīgu un pret to kategoriski iebilst centrālā valdība Madridē.

Pagājušajā nedēļā Spānijas policija konfiscēja teju desmit miljonus referenduma biļetenu. Reaģējot uz negaidīto policijas operāciju, tūkstošiem neatkarības atbalstītāju izgāja demonstrācijā Barselonas ielās. Policisti arī aizturēja 14 Katalonijas amatpersonas, kas vēlāk gan tika atbrīvotas.

Katalonijas līderi paziņojuši, ka centrālā vara faktiski apturējusi Katalonijas pašpārvaldi un pārkāpusi to sarkano līniju, kas to atšķir no represīviem un autoritāriem režīmiem.

"Var iedomāties, kā 1989. un 1990.gadā būtu reaģējuši mēs, ja Maskava ar šādām metodēm būtu mēģinājusi aizšķērsot ceļu uz neatkarību, kaut uz dažām stundām aizturējusi ietekmīgus Sajūža biedrus," rakstījis Girņus, prognozējot, ka spriedze Madrides un Barselonas attiecībās neatslābs, bet tikai pieņemsies spēkā.

"Izskatās, ka Madride izjauks referendumu, taču tā būs Pirra uzvara - kataloņi nerimsies, kamēr jutīsies diskriminēti," spriedis eksperts.

Viņš atgādinājis, ka valsts kasē Katalonija ieskaita krietni lielāku iekšzemes kopprodukta daļu nekā jebkurš cits Eiropas Savienības reģions, bet saņem neproporcionāli maz investīciju savā infrastruktūrā, taču galvenais neatkarības centienu dzinējspēks pat nav kataloņu neapmierinātība ar Madrides finanšu un ekonomisko politiku.

"Kataloņi uzsver, ka viņi ir sena tauta, kas tikai pirms 300 gadiem tika pret savu gribu inkorporēta Spānijas sastāvā. Pat apspiestības apstākļos viņi saglabājuši savu kultūru un valodu. Neatkarības piekritēji arī norāda, ka kataloņu ir krietni vairāk (septiņi miljoni) nekā zviedru, norvēģu, slovāku un vairāku citu mazāku Eiropas tautu, kurām ir savas nacionālās valstis. Kataloņi vēlas līdzīgas tiesības patstāvīgi lemt savu likteni, kādas bauda gandrīz visas Eiropas tautas. Neņemot vērā nobriedušas tautas gribu atdalīties, izveidot savu valsti un ievēlēt varu, kas pārstāvētu tās centienus, tiek pārkāptas tautu pašnoteikšanās tiesības," secinājis politologs.

Vienlaikus viņš norāda, ka vienotas Spānijas piekritēji atsaucas uz 1978.gada referendumā apstiprināto Spānijas konstitūciju, par kuru nobalsoja arī Katalonijas iedzīvotāju vairākums, līdz ar to šīs valsts struktūru iespējams mainīt tikai ar visu tās iedzīvotāju, nevis atsevišķu reģionu vēlētāju piekrišanu, tādēļ Spānijas Konstitucionālā tiesa ne vienreiz vien atzinusi, ka Katalonijas centieni rīkot referendumus ir pretrunā ar Spānijas konstitūciju, turklāt Madride bažījas, ka kataloņu paraugam varētu sekot arī, piemēram, baski.

Kataloņi neslēpj, ka savos neatkarības centienos smēlušies iedvesmu no Baltijas valstu nesenās vēstures. Pirms četriem gadiem, iedvesmojoties no "Baltijas ceļa" pieredzes, simtiem tūkstošiem kataloņu sadevās rokās, izveidojot 400 kilometrus garu dzīvo ķēdi, bet gadu vēlāk par savu neatkarības himnu izraudzījās Mārtiņa Brauna dziesmas "Saule, Pērkons, Daugava" kataloņu versiju "Ara és l'hora" ("Tagad ir laiks").

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Eiropas Savienība Katalonija Padomju Savienība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form