Lietuvas Seims nosoda Ķīnas noziegumus pret cilvēci un uiguru genocīdu
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Lietuvas Seims ceturtdien pieņēmis rezolūciju, kurā nosoda noziegumus pret cilvēci Ķīnā un uiguru genocīdu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Rezolūciju "Par Ķīnas veiktiem sistemātiskiem smagiem masveida cilvēktiesību pārkāpumiem un uiguru genocīdu" balsojumā atbalstījuši 86 Seima deputāti, pret balsojis viens, bet septiņi parlamenta locekļi no balsošanas atturējušies.

Kā norādīts dokumentā, Lietuvas Seims "asi nosoda Ķīnas veiktos sistemātiskos smagos masveida cilvēktiesību pārkāpumus un noziegumus pret cilvēci", aicina Apvienoto Nāciju Organizāciju uzsākt juridisku izmeklēšanu par uiguru genocīdu Siņdzjanas ieslodzījuma nometnēs" un "mudina Eiropas Parlamentu, Eiropas Komisiju un tās prezidenti Urzulu fon der Leienu pārskatīt Eiropas Savienības politiku attiecībā uz sadarbību ar Ķīnu un formulēt skaidru nostāju jautājumā par Ķīnas veiktajiem sistemātiskajiem smagajiem masveida cilvēktiesību pārkāpumiem, noziegumiem pret cilvēci un uiguru genocīdu".

Ķīnas varas iestādes rezolūcijā aicinātas "nekavējoties izbeigt nelikumīgo praksi ņemt orgānus no sirdsapziņas cietumniekiem, atbrīvot visus sirdsapziņas cietumniekus Ķīnā, ieskaitot garīgās kustības "Faluņgun" locekļus, izbeigt genocīdu pret uiguriem un slēgt pārmācības nometnes, atbrīvojot visus aizturētos un ieslodzītos, kas atrodas aizturēšanas un piespiedu darba nometnēs".

Lietuvas parlaments arī aicina atcelt Honkongā pieņemto Nacionālās drošības likumu, izvest no Honkongas Ķīnas spēkus, pārtraukt vārda brīvības un politisko tiesību ierobežošanu, atļaut neatkarīgiem cilvēktiesību ekspertiem iebraukt Tibetas teritorijā, kā arī uzsākt dialogu ar Tibetas budistu garīgo līderi Dalailamu par Tibetas kultūras un reliģiskā mantojuma saglabāšanu un ticības brīvības atjaunošanu.

Rezolūcijā atzīts, ka cilvēktiesību situācija Ķīnā kopš 2012. gada pasliktinās, par ko liecina simtiem cilvēktiesību aizstāvju, juristu un žurnālistu aizturēšana un programma, kas pieļauj ieslodzīšanu bez apsūdzību izvirzīšanas un tiesas sprieduma un kuras gaitā aizturēti vairāk nekā miljons uiguru, kuri pakļauti piespiedu politiskai "pāraudzināšanai".

"Siņdzjanas provincē izstrādāta stingra uiguru reliģiskās dzīves, valodas un tradīciju ierobežošanas politika; bērni tiek nošķirti no ģimenēm un aug valsts internātos un bāreņu namos; iznīcināti daudzi kultūras un reliģiskas nozīmes objekti, izveidots visaptverošs digitālās izsekošanas tīkls, kas ietver sejas atpazīšanas tehnoloģijas un datu ievākšanu," norāda dokumenta autori.

Pekina sākotnēji noliedza šādu nometņu pastāvēšanu, bet tagad tās uzdod par profesionālās izglītības centriem, kas esot paredzēti islāma radikālisma un separātisma tendenču apkarošanai. Saskaņā ar Pekinas izplatīto oficiālo informāciju cilvēki šādos centros mācās brīvprātīgi un iegūst darba tirgū noderīgas prasmes.

Ķīnas vēstniecība Viļņā, reaģējot uz šopavasar Seimā notikušo diskusiju par cilvēktiesību situāciju Ķīnā, to nosauca par iejaukšanos šīs valsts iekšējās lietās, paziņojot, ka pašlaik, "uzlabojoties cilvēku dzīves kvalitātei, nostiprinoties saskaņai saabiedrībā un stabilitātei, Siņdzjana var lepoties ar labāko cilvēktiesību situāciju, kāda tur jebkad bijusi".

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropas Savienība Ķīna Lietuva
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form