Lietuvas tiesa noraida bijušā omonieša Mihailova jeb Ņikuļina lūgumu par atbrīvošanu

Mihailovs bija pārsūdzējis pagājušajā mēnesī pieņemto Viļņas apriņķa tiesas lēmumu, kurā viņa aizturēšanas termiņš pagarināts līdz oktobra beigām.

Kā norādījuši prokurori, Mihailovs tiek turēts aizdomās par ļoti smagu noziegumu, par kuru paredzēts ieslodzījums, tāpēc brīvībā viņš varētu mēģināt slēpties.

Jau ziņots, ka 1967.gadā dzimušo Mihailovu, kas notiesāts par pretvalstisku darbību Latvijā, Lietuvas prokuratūra tur aizdomās par dalību 1991.gada 31.jūlija naktī notikušajā uzbrukumā Medininku robežkontroles punktam, kurā zaudēja dzīvību septiņi Lietuvas robežsargi un muitnieki.

Kā atzinusi Lietuvas apelācijas tiesa, tiešu pierādījumu Mihailova dalībai Medininku slaktiņā nav, bet lietas dokumentos fiksēto datu kopums ļauj pamatoti uzskatīt, ka Mihailovs veicis to darbību, par kuru tiek turēts aizdomās. Vienlaikus tiesa uzsver, ka šajā lietas stadijā netiek risināts jautājums par personas vainu.

Mihailovs savu vainu kategoriski noliedz, lai gan atzīst, ka 1991.gada jūlija beigās bijis Lietuvā.

Paziņojot tiesas spriedumu, otrdien noskaidrojās, ka pirmstiesas izmeklēšanā uzklausīti arī liecinieki, kuru vārdi netiek izpausti. Prokurors Rolands Stankevičs neatbildēja uz žurnālistu jautājumiem, kādas valsts pilsoņi ir šie liecinieki un kad viņi nopratināti.

Lai gan Mihailovs atbrīvošanas gadījumā solījies dzīvot sievas īrētā dzīvoklī Viļņā, tiesa atzīmējusi, ka, ņemot vērā viņam inkriminētā nozieguma smagumu un iespējamā soda bardzību, pastāv bažas, ka viņš varētu mēģināt bēgt, turklāt pats Mihailovs atzinis, ka agrāk katru gadu ciemojies Krievijā.

Latvijā Konstantīnam Ņikuļinam bija izdota pase uz Latvijas pilsoņa Konstantīna Mihailova vārda, jo viņam tika piemērota procesuālā aizsardzība Valsts ieņēmumu dienesta Ludzas rajona nodaļas vadītāja Vjačeslava Liscova slepkavības lietā. Tomēr Latvijas Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta nolēma atļaut izdot Mihailovu Lietuvai.

Apsūdzības Mihailovam izvirzītas saskaņā ar Lietuvas Kriminālkodeksa pantu, kas paredz atbildību par divu vai vairāku personu nogalināšanu upuru dienesta pienākumu dēļ, par ko draud mūža ieslodzījums.

Traģiskajā 1991.gada 31.jūlija naktī omoniešu uzbrukumā Medininku robežkontroles punktam tika smagi ievainoti ar šāvieniem pakausī un vēlāk slimnīcā mira septiņi Lietuvas robežsargi un muitnieki. Slaktiņā izdzīvoja vienīgi smagi ievainotais muitnieks Toms Šerns.

Pirmstiesas izmeklēšanas dati ļauj spriest, ka Medininku noziegumā vainojama daļa PSRS Iekšlietu ministrijas karaspēka Rīgas OMON vienības locekļu, kuri tā gada 30.jūlijā apmeklēja Viļņas OMON bāzi. Vēl viena Rīgas omoniešu grupa tai pašā naktī sarīkoja sprādzienu pie bijušās PSRS armijas 42.divīzijas štāba ēkas Viļņā.

Saistībā ar Medininku traģēdiju Eiropas aresta orderis izdots vēl attiecībā uz trim bijušajiem omoniešiem - Andreju Laktionovu, Aleksandru Rižovu un Česlavu Mļiņņiku, bet Mihailovs ir vienīgais no viņiem, kas reāli var stāties Lietuvas tiesas priekšā.

Rižovs šobrīd Krievijā aizturēts par citiem iespējamiem noziegumiem, bet Maskava joprojām nav devusi galīgo atbildi par viņa izdošanu Lietuvai.

Rīgas apgabaltiesa 2004.gada oktobrī Mihailovam piesprieda brīvības atņemšanu uz diviem ar pusi gadiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem.

Saskaņā ar apsūdzību Mihailovs kā OMON darbinieks piedalījies vairākos uzbrukumos cilvēkiem uz Vecmīlgrāvja tilta, Iekšlietu ministrijas (IeM) ieņemšanā, uzbrukumos trim muitas punktiem uz Latvijas un Lietuvas robežas, Latvijas Televīzijas ēkai, Minskas Milicijas skolas filiālei Rīgā, IeM Mācību centram Dubultos u.c.