Polijas un Igaunijas premjerministri ceturtdien mudināja Lietuvu paātrināt darbu pie plānotās Ignalinas jaunās atomelektrostacijas, kas piesaistīs investīcijas no šīm trim valstīm un arī no Latvijas.

"Mēs absolūti neesam apmierināti ar ļoti gauso tempu sagatavošanās darbos jaunas atomelektrostacijas celtniecībai Ignalinā," Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips paziņoja preses konferencē kopā ar Polijas premjerministru Donaldu Tusku, kurš ieradies vizītē Igaunijā.

"Tuvākajā nākotnē tiksies Latvijas, Lietuvas un Polijas varas iestāžu pārstāvji, lai apspriestu progresu jaunajā Ignalinas objektā," sacīja Ansips.

"Ignalinas projekta gausais temps ir vienīgais iemesls, kāpēc Igaunija gatavojas meklēt iespēju būvēt pati savu kodolspēkstaciju," viņš teica un piebilda, ka Igaunija ir gatava ierīkot kabeļsavienojumu Baltijas jūrā uz Somiju, lai pieslēgtu Baltijas valstis Ziemeļvalstu enerģijas tīklam.

"Mums nepieciešams arī enerģijas savienojums starp Lietuvu un Poliju, taču tā priekšnosacījums ir Ignalinas AES," sacīja Igaunijas valdības vadītājs.

Ansipam piebalsoja Polijas premjerministrs Donalds Tusks, kurš aicināja Lietuvu paātrināt darbu pie jaunās Ignalinas atomelektrostacijas un teica, ka viņa valsts pirmo reizi apsverot iespēju būvēt savu atomenerģijas objektu neatkarīgi no Ignalinas projekta.

Martā Lietuvas prezidents Valds Adamkus paziņoja, ka darbs pie apturētā jaunās kodolspēkstacijas projekta varētu atsākties šoruden.

Saskaņā ar 2004. gada iestāšanās līgumu Lietuva Eiropas Savienībai solīja līdz 2010. gadam slēgt pašreizējo padomju laiku Ignalinas AES.

Jauno Ignalinas spēkstaciju sākotnēji bija paredzēts nodot ekspluatācijā 2015. gadā, taču tagad oficiālais termiņš ir 2018. gads saistībā ar investoru - Igaunijas, Latvijas un Polijas - domstarpībām par jaudas sadalījumu.

Speciālisti uzskata, ka reālāks spēkstacijas atklāšanas termiņš ir 2020. gads.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!