"Premjerministra vietnieks Dmitrijs Kozaks federālajiem departamentiem devis rīkojumu starp saviem augstākā ranga ierēdņiem izvēlēties kandidātus, kuriem būs jākļūst par pussalas dažādo iestāžu vadītāju vietniekiem," par gaidāmajām pārmaiņām Krimā raksta "Kommersant", atsaucoties uz anonīmu avotu Kremlī. Savukārt pret trim augstu stāvošām amatpersonām uzsāktas krimināllietas.

Kremlis gatavo politisko pārstāvju armiju, kuriem de facto būs jāvada Krima un jāpieskata vietējo amatpersonu darbība, atsaucoties uz "Kommersant" pētījumu, raksta "Radio Brīvā Eiropa".

Anonīmais avots pats šo jaunu ierēdņu pulku sauc par komisāriem, kādi reiz pastāvēja padomju gados, lai no "Komunistiskās partijas" puses pārraudzītu ideoloģisko disciplīnu. "Visi lēmumi un svarīgākie jautājumi attiecībā uz dzīvi Krimā tiks lemti ciešā sadarbībā ar no centra atsūtītajiem ierēdņiem," viņš skaidro.

Līdz ar to līdz šim salīdzinoši brīvā Krimas elite jau pavisam drīz varētu skaudrāk izjust Vladimira Putina varas vertikāles grābienu.

Turklāt vēl pirms jauno ierēdņu ierašanās Maskava jau ir sākusi Krimas sistēmas sakārtošanu pēc saviem ieskatiem. Pēdējā mēneša laikā Federālais drošības dienests un Izmeklēšanas komiteja ir uzsākuši krimināllietas par korupciju pret trim augstu stāvošām Krimas amatpersonām - Industriālo ministru Andreju Skrijņiku, galveno nodokļu inspektoru Nikolaju Kačanovu un Jaltas ostas vadītāju Dmitriju Petrovu.

Tāpat federālie ierēdņi apsūdzējuši Krimas Celtniecības ministriju par aptuveni divu trešdaļu ceļu atjaunošanai piešķirto līdzekļu izmantošanu tam neparedzētiem mērķiem.

Krievijas mediji šos gadījumus atspoguļo kā skaidrus pierādījumus tam, ka varas iestādes tikai vēlas apkarot korupciju, un ir pārliecināti, ka šādi gadījumi sekos arī nākotnē. Tomēr "Radio Brīvā Eiropa" atgādina, ka korupcijas lietas līdz šim Krievijā gandrīz nekad nav bijušas tik daudz pašas korupcijas dēļ, bet gan izmantotas cīņā par varu un kontroli pār dažādiem resursiem.

Politiskā analītiķe Jekaterina Šulmane "The Moscow Times" norāda, ka šie gadījumi parāda, ka Krima vairs nav "svēta" un tiks pakļauta tādam pat spiedienam un klanu kaujām kā jebkurš Krievijas reģions. "Krimas elitei šajā cīņā nav lielu cerību, jo tā savu [iekšējo] pārvaldes shēmu izveidoja pēc cita - Ukrainas - modeļa."

"Jautājums nav par to, vai Ukrainas valdība bija vairāk vai mazāk korumpēta kā Krievijas. Tās korupcijas sistēma tika būvēta pēc citiem principiem un sakari savienoja citus cilvēkus un struktūras. Tagad šiem sakariem vairs nav nekādas nozīmes un tie nevienu nespēj pasargāt."

Ukrainas sistēmā Krima bija ļoti korumpēta, baudīja plašu autonomiju un vietējie klani visai brīvi pārvaldīja pussalu. Tagad tajā iejaucas Maskava.

Var nojaust, ka arī pašas Maskavas ieceltais Krimas vadītājs un agrākais noziedznieks Sergejs Aksjonovs šādu pavērsienu nebija gaidījis. Viņš pēc krimināllietu uzsākšanas oficiālajā valdības mājaslapā paziņoja, ka "amatpersonām nav imunitātes" un viņi "ir atbildīgi par savām darbībām", bet dažas dienas vēlāk šīs lietas nosauca par "safabricētām" un apsūdzēja FDD provokācijās un vietējo amatpersonu "diskreditācijā".

"Daži ierodas šeit no sauszemes un uzstāj, ka krimieši ir nederīgi idioti, kamēr viņi ir varoņi, kuri mainīs lietas. Es jums garantēju, ka tā nenotiks," paziņoja Aksjonovs.

Arī Krimas parlamenta priekšsēdētājs Vladimirs Konstantinovs paziņojis, ka "Krima piedzīvo nopietnu uzbrukumu".

No jaunajām pārmaiņām varētu ciest arī parastie Krimas iedzīvotāji. Laikraksts "Novaja Izvestia" ziņo, ka jau rudenī Krievijas armijā tikšot iesaukti aptuveni 2500 Krimas vīru, kas ir pieckārt vairāk nekā šajā pavasarī.

Bijušais Krimas parlamenta vadītājs Leonīds Gračs stāsta, ka pretmaskaviskais sentiments pussalas iedzīvotāju vidū aug un Kremlis var saskarties ar pretestību, ja nebūs gana uzmanīgs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!