Septiņu nelielu Eiropas Savienības (ES) valstu līderi otrdien vēlreiz apliecināja, ka ir pret pastāvīga vēlēta ES prezidenta institūciju, kas nomainītu īslaicīgu prezidēšanu rotācijas kārtībā.
Šie iebildumi izteikti laikā, kad ES gatavojas īstenot svarīgas reformas un izstrādāt savu pirmo konstitūciju.

Austrijas, Beļģijas, Īrijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Portugāles un Somijas vadītāji rīkoja darba vakariņas Luksemburgā, kurās apsprieda tādu ES lielvalstu kā Francijas un Vācijas ietekmes iegrožošanu, jo šīs lielvalstis bieži ignorē mazāku valstu viedokli.

Luksemburgas premjerministrs Žans - Klods Žinkērs preses konferencē sacīja, ka nav iemesla izveidot vēlēta Eiropas Padomes prezidenta institūciju, kas nomainītu rotējošo pusgada prezidentūru. Viņš brīdināja, ka šāda institūcija atņemtu daudz varas Eiropas Komisijai.

Luksemburgas premjers un pārējo sešu valstu vadītāji un ārlietu ministri tikās, lai sagatavotos Konventa par Eiropas nākotni nākamajai sesijai 16.aprīlī. Konvents, kuru vada bijušais Francijas prezidents Žiskārs d'Estēns, nodarbojas ar ES pirmās konstitūcijas izstrādāšanu.

Pastāvīgas ES prezidentūras izveidošanu rotējošas prezidentūras vietā vēlas Francija, Lielbritānija, Spānija un Vācija.

Luksemburgas sanāksmē nebija pārstāvētas dažas no nelielajām ES valstīm. Dānijas un Zviedrijas nostāja ES institucionālās reformas jautājumā ir tuvāka lielo dalībvalstu viedoklim, bet Grieķija nepiedalījās šajā sanāksmē tāpēc, ka šobrīd ir ES prezidējošā valsts.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit