Irāna ir pārtraukusi jēlnaftas eksportu uz Spāniju un var pārtraukt piegādāt naftu Vācijai un Itālijai, atbildot uz Eiropas Savienības noteikto Irānas naftas eksporta embargo, kas vēl nav stājies spēkā, otrdien vēstīja Irānas valstij piederošais angļu valodā raidošais telekanāls "Press TV".
"Pēc jēlnaftas eksporta piegāžu pārtraukšanas Grieķijai Irāna ir apturējusi piegādes Spānijai, kas ir daļa no [Teherānas] atbildes sankcijām," ziņo telekanāls, atsaucoties uz anonīmiem avotiem.
Plašākas ziņas pašlaik nav pieejamas.
Irānas Ārlietu ministrija pagājušās nedēļas nogalē apstiprināja ziņas, ka jēlnaftas pārdošana Grieķijai ir apturēta.
ES sankcijas pret Irānu stāsies spēkā 1.jūlijā.
Jau vēstīts, ka ES valstu ārlietu ministri 23.janvārī nolēma nekavējoties aizliegt jaunu Irānas jēlnaftas importa, iegādes vai transportēšanas līgumu slēgšanu. Tomēr, lai pasargātu ES ekonomiku, kas mēģina pārvarēt parādu krīzi, ministri piekrita noteikt embargo pārejas laiku, dodot valstīm iespēju līdz 1.jūlijam pabeigt darījumus atbilstoši jau noslēgtiem līgumiem.
ES ārlietu ministri arī nolēma iesaldēt Irānas centrālās bankas aktīvus, ko var izmantot Irānas kodolprogrammas finansēšanai, kā arī aizliegt zelta un citu dārgmetālu tirdzniecību ar šo banku un citām Irānas valsts institūcijām.
ES sankcijas ir daļa no saskaņotiem centieniem kopā ar ASV panākt, lai Irāna apturētu savu kodolprogrammu. Tomēr lēmums par sankcijām nebija viegls, jo vairākas ES valstis ir ļoti atkarīgas no Irānas naftas, piemēram, parādu māktā Grieķija gandrīz pilnībā ir atkarīga no Irānas naftas, tādēļ tai tagad jāmeklē jauni naftas piegāžu avoti.
Jautājumu par naftas embargo pret Irānu ES valstis atkārtoti izskatīs maijā, kad izvērtēs, vai sankcijas devušas gaidīto rezultātu.
Irānas programma urāna bagātināšanai ir izraisījusi Rietumvalstu bažas par tās kodolprogrammas mērķiem. Rietumvalstis ir paudušas aizdomas, ka Irānas īstais mērķis ir bagātināt urānu līdz 90% – nepieciešamajam līmenim tā izmantošanai atombumbā, bet Irāna to noliedz, apgalvojot, ka programmas mērķi ir tikai civili.
Saskaņā ar Starptautiskās Enerģijas aģentūras datiem ES pērn importēja apmēram 600 tūkstošus barelu Irānas naftas dienā, līdz ar to ES ir svarīgs tirgus Irānas naftai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
