Sarkozī Medvedevam atgādinājis par iepriekš noslēgto un paša Medvedeva parakstīto pamiera līgumu, kurā paredzēts, ka Krievijas karavīriem ir jāpamet Gruzija.
Francijas prezidents norādījis Medvedevam, ka Krievijas vilcināšanās var radīt "nopietnas sekas" Krievijas un Eiropas Savienības attiecībās, kur prezidējošā valsts ir tieši Francija.
Tiesa, svētdienas vakarā Krievijas Aizsardzības ministrija nāca klajā ar paziņojumu, ka Gruzija Gori pilsētā gatavo "ievērojamu provokāciju", ziņo "Reuters". Gruzijas Iekšlietu ministrija gan šādas ziņas noraidījusi. Tā kā Gori ir Krievijas spēku kontrolēta, tad vienīgā, kas ir spējīga izveidot kādas provokācijas ir pati Krievija, ar mērķi saglabāt savus spēkus Gruzijā, norādījusi Tbilisi.
Tikmēr CNN norāda, ka nav skaidrs, cik ilgā laika posmā Krievijas armijai ir jāiziet no Gruzijas. Telekanāls norāda, ka Krievija šo situāciju var pielīdzināt situācijai Irākā - arī tur ASV un to sabiedroto spēki nav noteikuši skaidru termiņu, kad pamest Irāku. "Agrāk vai vēlāk" tas notiks, "taču noteikti daudz kas būs atkarīgs no tā, kā gruzīni uzvedīsies," CNN citē Krievijas Domes Ārlietu komisijas vadītāju Konstantīnu Kosačovu. "Ja es jums atbildot jautātu, kad ASV pametīs Irāku, jūs atbildētu - tad , kad mums būtu drošības un miera garantijas. Tieši tā pati atbilde būtu šajā situācijā [attiecībā uz Gruziju]," skaidrojis Kosačovs.
Savukārt Merkele svētdien pēc tikšanās ar Saakašvili atzīmējusi, ja Gruzija vēlēsies iestāties NATO, tad tai ir visas iespējas to izdarīt. "Reuters" akcentē, ka šāds Gruzijas solis izraisītu asus Krievijas protestus, kas jau iepriekš paudusi nepatiku pret postpadomju valstu iekļaušanos NATO.
Atsevišķi eksperti agrāk pauda viedokli, ka pavasarī NATO dotais atteikums Gruzijai bija licis Krievijai justies drošākai par iebrukumu šajā Kaukāza valstī.
Tikmēr attiecībā uz Krievijas armijas iziešanu no Gruzijas teritorijas Merkele bijusi ļoti strikta: "Mēs nevaram atlikt šo uzdevumu," viņa sacījusi Tbilisi.
Arī ASV prezidents Džordžs Bušs iepriekš pauda, ka Krievijai ir jāpamet Gruzija. Turklāt ASV līderis akcentēja Gruzijas teritoriālo nedalāmību, kas nozīmē seperātisko apgabalu - Dienvidosetijas un Abhāzijas - palikšanu Gruzijas sastāvā.
Krievijas iebrukumu jau iepriekš nosodījuši arī daudzu citu Rietumu valstu līderi. Savukārt vairāku postpadomju valstu vadītāji, tostarp Latvijas premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) pagājušajā otrdienā ieradās Tbilisi, lai klātienē atbalstītu Gruziju un tās tautu.
Tomēr, par spīti noslēgtajam pamieram, Krievijas armija vēl joprojām turpina kontrolēt stratēģiski svarīgo lielceļu no Tbilisi uz Dienvidosetiju. Pēdējās dienās Rietumu mediji norāda, ka nekas neliecina, ka Krievijas spēki gatavotos atkāpties. Tieši otrādi - ir bijušas ziņas, ka atsevišķas kolonnas pat vēl vairāk pietuvojušās Tbilisi. Patlaban attālumā starp Krievijas armijas daļām un Tbilisi tiek lēsts 30 līdz 40 kilometriem.
Vairāki Krievijas mediji, gan atsaucoties uz armijas amatpersonām, ziņo, ka Krievijas armija patlaban ir savākusi munīciju un sagatavo darba vidi miera uzturētājiem.
Arī Gori pilsēta vēl joprojām ir Krievijas spēku kontrolē. Krievijas mediji informē, ka iedzīvotāji tiek aicināti atpakaļ uz pamesto pilsētu. Vēl vairāk - tiek norādīts, ka kara skartajā pilsētā nami vēl joprojām ir labā stāvoklī. Tiesa, Rietumu žurnālisti ziņojuši, ka viņiem ticis liegts iekļūt bijušā PSRS līdera Josifa Staļina dzimtajā pilsētā. Svētdien gan pilsēta esot atvērta.
Gruzija arī apvaino Krievijas armiju kāda stratēģiski svarīga dzelzceļa tilta uzspridzināšanā, tādējādi paralizējot Gruzijas dzelzceļa satiksmi, marodierismā, kā arī agresijā pret vietējiem iedzīvotājiem. Necieņu un rupjību pret vietējiem uzsvērušas arī starptautiskās organizācijas, piemēram ANO.
Pēc tās aprēķiniem, bēgļu gaitās bijuši spiesti doties ap 120 000 tūkstoši iedzīvotāju no Dienvidosetijas, Abhāzijas, Gori un citām visvairāk karadarbībā cietušajām pilsētām. "LTV ziņas" sestdien vēstīja, ka Tbilisi bēgļu skaits pieaug ar katru dienu.
Pretrunīga informācija ir par karadarbībā nogalināto skaitu. Tiesa, vairums mediju min, ka to skaits būs mērāms tūkstošos.
Krievija Gruzijā iebruka pagājušajā piektdienā, pēc tam, kad kārtējo reizi bija saasinājušās Tbilisi un Dienvidosetijas attiecības. Krievija, argumentējot, ka tās miera uzturētāja pienākums ir aizstāvēt Dienvidosetijas iedzīvotājus no oficiālās Gruzijas agresijas, iebruka kaimiņvalstī un iespieda tās karaspēku dziļi Gruzijas teritorijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
