Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs pirmdien uzdeva prokuratūrai izvērtēt likumību un pamatotību tiesu spriedumiem pret 32 Krievijas pilsoņiem, tai skaitā pret bijušo naftas kompānijas JUKOS vadītāju Mihailu Hodorkovski un līdz ar viņu apsūdzēto Platonu Ļebedevu, paziņoja Kremļa preses dienests.
Medvedevs pirmdien dienu pēc prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarējis premjerministrs Vladimirs Putins, parakstīja vairākus rīkojumus.
Ar vienu no šiem rīkojumiem Medvedevs uzdod Krievijas Ģenerālprokuratūrai līdz 1.aprīlim "noteiktā kārtībā veikt notiesājošu tiesas spriedumu likumības un pamatotības analīzi attiecībā uz Krievijas pilsoņiem saskaņā ar Pielikumu". Pielikumā alfabētiskā secībā uzskaitīti 32 Krievijas pilsoņi ar ziņām par viņiem piespriestajiem sodiem, tai skaitā Hodorkovskis ar 28.numuru un Ļebedevs ar 15.numuru.
Par šī rīkojuma izpildīšanu ir atbildīgs Krievijas ģenerālprokurors Jurijs Čaika.
Kremļa preses dienests informēja, ka Medvedevs devis šo uzdevumu prokuratūrai saistībā ar savu 20.februāra tikšanos ar nereģistrētu un lielākoties opozīcijā esošu politisko partiju vadītājiem.
Medvedevs janvārī bija paziņojis, ka Hodorkovskis uzskatāms par vainīgu līdz brīdim, kamēr spēkā ir viņam noteiktie tiesas spriedumi.
Hodorkovskim un kādreizējam finanšu grupas MENATEP vadītājam un JUKOS akcionāram Platonam Ļebedevam 2003.gadā tika piespriests pirmais cietumsods, bet 2010.gada decembrī tika nolasīts arī otrs notiesājošais spriedums.
Maskavas Hamovņiku rajona tiesa abiem apsūdzētajiem 2010.gada nogalē piesprieda 14 gadu ieslodzījumu, kas tiks skaitīts, sākot no viņu aizturēšanas brīža. Izskatot apelāciju, ieslodzījuma termiņš tika samazināts līdz 13 gadiem un līdz ar to viņiem būs jāatrodas cietumā līdz 2016.gadam.
Hodorkovskis un Ļebedevs tika aizturēti 2003.gadā, līdz ar to tas tiek uzskatīts gan par pirmā, gan otrā ieslodzījuma termiņa sākumu.
Tiesa atzinusi abus apsūdzētos par vainīgiem JUKOS meitassabiedrību akciju un kompānijas iegūtās naftas piesavināšanā, kā arī šādi gūto ienākumu legalizēšanā.
Par šo tiesas procesu bažas pauduši vairāku Rietumvalstu līderi. Viņi apšauba procesa caurskatāmību un to, vai Krievijas tiesa nemēģina apsūdzētos divreiz notiesāt par vienu un to pašu pārkāpumu, kas ir pretrunā ar starptautiskajiem cilvēktiesību aktiem. Turklāt Rietumu līderi izteikušies, ka šis process grauj Krievijas starptautisko reputāciju un apdraud tās modernizācijas centienus.
Hodorkovskis uzsver, ka ir politiskas vajāšanas upuris un notiesāts tāpēc, ka kritizējis bijušo Krievijas prezidentu - tagadējo premjerministru Vladimiru Putinu.
Savukārt tagadējais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs pērn 18.maijā paziņoja, ka Hodorkovska atbrīvošana neradītu nekādus draudus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
