Pret republikas neatkarību nobalsoja 44,5% Melnkalnes iedzīvotāju.
Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāji referendumu ir atzinuši par nevainojamu.
Serbijas un Melnkalnes savienības piekritēju bloks pagājušajā nedēļā vietējām vēlēšanu komisijas amatpersonām iesniedza 241 sūdzību, norādot uz pārkāpumiem 187 balsošanas iecirkņos.
Taču Melnkalnes Referenduma komisija ir noraidījusi visas sūdzības, un laiks apelācijas iesniegšanai par komisijas lēmumiem beidzās otrdien plkst. 15 pēc vietējā laika (plkst. 16 pēc Latvijas laika).
Pēc oficiālo rezultātu paziņošanas gaidāms, ka Melnkalnes parlaments tuvāko nedēļu laikā pasludinās republikas neatkarību.
Pēc tam Melnkalnes parlamentam jāpieņem jauna konstitūcija un rudenī jāsarīko vispārējās vēlēšanas.
Belgradai un Podgoricai drīzumā jāsāk sarunas par Serbijas un Melnkalnes savienības likvidēšanu, kas ir pēdējais, kas atlicis no agrākās sešu republiku Dienvidslāvijas federācijas.
Melnkalnes amatpersonas norāda, ka savienības sadalīšanai vajadzētu noritēt raiti, bez kādām nopietnām problēmām.
"Lielākā daļa mūsu līdzekļu jau tika sadalīti savā starpā, kad pirms trim gadiem tika izveidota Serbijas un Melnkalnes savienība," sacīja Melnkalnes finanšu ministrs Igors Luksičs.
Abas republikas 2003.gadā vienojās par trauslas savienības izveidi ar kopīgu armiju, vēstniecībām un reti strādājošu parlamentu.
Taču jau kopš 1999.gada abas republikas atsevišķi vadījušas savas centrālās bankas, monetāro un ekonomikas politiku, kā arī uz Serbijas un Melnkalnes robežas atrodas robežkontroles punkti.
Republiku atdalīšanās var radīt galvassāpes tūkstošiem par budžeta līdzekļiem Serbijas universitātē studējošo Melnkalnes studentu, kā arī armijas personālam, kam būs jāmaina dislokācijas vieta, un visdrīzāk arī baznīcām īpašumu sadalē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
