Foto: AP/Scanpix/LETA

Īpašais prokurors Roberts Millers, kurš vadīja 22 mēnešus garu izmeklēšanu par to, vai ASV prezidenta Donalda Trampa priekšvēlēšanu kampaņas pārstāvji sadarbojās ar Krieviju, lai ietekmētu 2016. gada prezidenta vēlēšanas, trešdien nāca klajā ar zīmīgu paziņojumu. Tajā Millers izsaka vairākas būtiskas tēzes par izmeklēšanas gaitu. Piedāvājam ieskatu galvenajos Millera paziņojuma fragmentos un skaidrojam, kā bijušā Federālā Izmeklēšanas biroja (FIB) vadītāja teiktais varētu ietekmēt turpmākās ASV politiskās norises.

Millera vadītā izmeklēšana noslēdzās marta beigās. Tā ilga 22 mēnešus, un īpašais prokurors izskatīja divus jautājumus. Pirmais – vai Donalda Trampa kampaņas pārstāvji sadarbojās ar Krieviju, lai ietekmētu 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanas. Otrais radās tikai izmeklēšanas gaitā – Millera komanda skaidroja, vai Tramps mēģināja kavēt Millera izmeklēšanas gaitu.

Īpašā prokurora komanda nesecināja, ka starp Trampa kampaņu un Krievijas pārstāvjiem notikusi krimināla sadarbība. "Nebija pietiekamu pierādījumu, lai izvirzītu apsūdzības par sazvērestību," trešdien teica Millers. Savukārt jautājumā par iespējamu izmeklēšanas kavēšanu Millers pie viennozīmīga secinājuma nenonāca. Millera komanda noslēguma ziņojumā sniedza ieskatu desmit epizodēs, kurās Tramps, iespējams, mēģinājis kavēt izmeklēšanu.

Izvirzīt apsūdzības prezidentam nebija iespējams


Trešdienas paziņojums bija pirmā reize, kad Millers publiski komentēja veikto izmeklēšanu. Īpašais prokurors izteicās, ka, ja viņa komandai būtu bijusi pārliecība, ka ASV prezidents nepārkāpa likumu, tad tas arī būtu pateikts ziņojumā.

Vienlaikus Millers norādīja, ka ASV Tieslietu departamenta politika liedz izvirzīt apsūdzības pret tobrīd amatā esošu prezidentu. "Tādējādi apsūdzību izvirzīšana prezidentam par kriminālpārkāpumu nebija starp opcijām, kuras varējām izskatīt," Tieslietu departamenta politikas ietekmi uz izmeklēšanas gaitu skaidroja Millers.

Millers arī norādīja, ka Konstitūcija pieprasa arī citu procesu – ne tikai krimināltiesību sistēmu, lai amatpersonas sauktu pie atbildības. Šo Millera frāzi varētu tulkot, kā aicinājumu Kongresam pārņemt tālāko prezidenta vētīšanu, atzīmē BBC.

Millers starmešu gaismā neplāno atgriezties

"Es ceru un sagaidu, ka šī ir vienīgā reize, kad es runāju par šo tematu," trešdien izteicās Millers un paziņoja, ka noslēdz darbu ASV Tieslietu departamentā.

Šis Millera paziņojums ir būtisks, jo kopš viņa vadītās izmeklēšanas beigām, demokrāti ASV Kongresā vēlējušies panākt, ka īpašais prokurors ierodas uz komiteju sēdēm un atbild uz deputātu jautājumiem.

Millers trešdien piebilda, ka gadījumā, ja viņam nāksies publiski atbildēt uz jautājumiem par izmeklēšanu, bijušais FIB vadītājs nesniegs tādu informāciju, kas nav atrodama jau publiskotajā ziņojumā. "Mēs uzmanīgi izvēlējāmies šos [izmeklēšanas noslēguma ziņojumā publicētos] vārdus un darbs runā pats par sevi," teica Millers.

Tagad lēmums jāpieņem demokrātiem

Millers un viņa komanda savu darbu ir noslēgusi. Tomēr politiskās cīņas Vašingtonā turpinās un īpašā prokurora publiskais paziņojums trešdien var novest pie jauna posma divus gadus ilgajā sāgā.

Pēc Millera publiskā paziņojuma, prezidents Tramps mikroblogošanas vietnē "Twitter" rakstīja": "Millera ziņojumā nekas nav mainījies. Bija nepietiekami pierādījumi un tādēļ mūsu valstī persona ir nevainīga, Lieta slēgta! Paldies."

Savukārt vairāki prominenti Demokrātiskās partijas pārstāvji aicinājuši Kongresu uzsākt impīčmenta procedūru pret Trampu. "Roberta Millera paziņojums skaidri pasaka: Kongresam ir juridisks un morāls pienākums nekavējoties uzsākt impīčmenta procedūru," tviterī rakstīja Korijs Bukers – demokrāts, kurš pieteicis kandidatūru uz ASV prezidenta amatu.

Līdzīgu viedokli pauda arī cita prezidenta amata kandidāte Kamala Harisa. "Mums ir jāuzsāk impīčmenta procedūra. Tas ir mūsu konstitucionālais pienākums," viņa rakstīja tviterī.

Demokrātu nākamais solis lielā mērā varētu būt atkarīgs no Pārstāvju palātas spīkeres Nensijas Pelosi (attēlā zemāk). Līdz šim viņa par impīčmentu runājusi piesardzīgi un izvairīgi, uzsverot, ka Kongresa komitejām jāturpina uzsāktie izmeklēšanas darbi. "Daudzi vēlētāji grib prezidenta impīčmentu, bet mēs vēlamies darīt to, kas ir pareizi un to, kas nes rezultātus," Pelosi citē CNN.

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Demokrātiem ir vairākums Pārstāvju palātā, un ar to pietiktu, lai uzsāktu impīčmenta procedūru, tomēr republikāņi joprojām kontrolē Kongresa augšpalātu jeb Senātu. Tādēļ maz ticams, ka impīčmenta procedūras uzsākšana novedīs pie Trampa atstādināšanas, jo to vajadzētu atbalstīt divām trešdaļām no kopā 100 Senāta deputātiem. Šobrīd Senātā sēž 53 republikāņu senatori un 47 demokrātu senatori.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!