Miloševiča Sociālistiskā partija - Dienvidslāvijā 45 gadus valdījušās komunistiskās partijas tiešā pēctece - ieguvusi 13 procentus balsu, liecina nevalstiskā Brīvo un demokrātisko vēlēšanu centra rīcībā esošie rezultāti.
Oficiālie vēlēšanu rezultāti pagaidām nav zināmi, taču pagaidu dati liecina, ka šīs vēlēšanas ir pilnīga sakāve partijai, kura Serbijas politiskajā dzīvē dominējusi pēdējo desmit gadu laikā, kad Serbija bija iesaistīta Balkānu karos, valstī valdījusi korupcija, un tā piedzīvojusi starptautisko izolāciju.
Šie rezultāti arī liecina par septembrī notikušajās vēlēšanās Dienvidslāvijas prezidenta amatā ievēlētā Vojislava Koštunicas vadītās SDO veiksmi.
Koštunica intervijā Serbijas televīzijai sacīja, ka viņa vadītā alianse pamazām sāks veidot valdību.
"Dažu dienu laikā mums būs parlaments un valdība, kas varēs sākt veidot valsti, demokrātiskas institūcijas, sociāli orientētu tirgus ekonomiku un pasludināt karu pret korupciju un visu, kas varētu radīt draudus jaunajai demokrātijai un tiesiskai valstij jau pašos sākumos," viņš teica.
Taču SDO aliansē apvienojušies pretrunīgi spēki, tādēļ nav zināms, vai tā arī turpmāk paliks vienota. SDO arī izjūt spēcīgu ārvalstu spiedienu, jo starptautiskā sabiedrība cenšas noskaidrot Serbijas lomu Balkānu konfliktos, kā arī pieprasa Miloševiča izdošanu ANO starptautiskajam tribunālam bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu jautājumos, jo viņš tiek apsūdzēts par Kosovas kara laikā izdarītajiem noziegumiem.
Viens no jaunās valdības uzdevumiem būs Melnkalnes saglabāšana Dienvidslāvijas sastāvā, Kosovas statusa noteikšana, kā arī cīņa ar albāņu kaujiniekiem, kas darbojas buferzonā pie ANO administrācijas pārvaldītās provinces robežas.
Ar uzvaru sestdien notikušajās vēlēšanās SDO iegūs reālu varu, ko tai neizdevās sasniegt šā gada septembrī notikušajās federācijas parlamenta vēlēšanās. Serbijas valdībai ir daudz lielāka ietekme nekā federālajām varas institūcijām.
Oficiālie vēlēšanu rezultāti varētu būt zināmi trešdien.
Novērotāji informēja, ka vēlēšanās piedalījušies tikai 58,7 procenti balsstiesīgo pilsoņu, kas ir mazāk nekā iepriekš bija plānots. Serbijā ir 6,5 miljoni balsstiesīgo iedzīvotāju. Septembrī notikušajās vēlēšanās piedalījās vairāk nekā 70 procenti balsstiesīgo.
Kosovas provincē, kas kopš 1999.gadā NATO veiktajiem uzlidojumiem Dienvidslāvijas spēkiem atrodas ANO kontrolē, vēlēšanas noritējušas mierīgi, lai gan daži vēlēšanu iecirkņi netika atvērti un balsošanā piedalījās neliels skaits serbu, kas joprojām dzīvo Kosovā.
Albāņi, kuri Kosovā ir absolūtais iedzīvotāju vairākums un kuri cīnās par provinces neatkarību, ir neapmierināti ar to, ka Kosovā dzīvojošajiem serbiem tika dota iespēja balsot.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
