Septembrī izsludinātā "daļējā mobilizācija" Krievijā ir noslēgusies un atsevišķs prezidenta rīkojums par to nav nepieciešams, otrdien paziņojis diktatora Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
Krievijas Aizsardzības ministrija par mobilizācijas noslēgšanos paziņoja vēl piektdien 28. oktobrī. Ministrs Sergejs Šoigu Putinam ziņoja, ka uzstādītais uzdevums par 300 tūkstošu rezervistu iesaukšanu ir pilnībā izpildīts un jauni mobilizācijas pasākumi netiekot plānoti.
Taču žurnālistu un tiesībaizsardzības aktīvistu jautājumus raisīja fakts, ka nekāds rīkojums par mobilizācijas beigām nav parakstīts. 21. septembra rīkojumu par mobilizācijas sākšanu parakstīja Putins.
Neatkarīgie juristi un cilvēktiesību aktīvisti brīdināja, ka pilsoņi var tikt mobilizēti, kamēr vien ir spēkā 21. septembra rīkojums un nav izdots jauns rīkojums par mobilizācijas pārtraukšanu, raksta raidsabiedrības BBC krievu valodas dienests.
Savukārt Putins pirmdien vakarā atzina, ka "nav padomājis" par to, vai ir nepieciešams atsevišķs rīkojums par mobilzācijas pabeigšanu. Par šo jautājumu viņš konsultēšoties ar juristiem.
Otrdien gala vārdu šajā jautājuma sniedza Kremļa preses sekretārs Peskovs, norādot, ka atsevišķs rīkojums tomēr nav nepieciešams.
"Informējam, ka rīkojums nav vajadzīgs. Mums par šo lietu ir Prezidenta administrācijas valsts Juridiskā departamenta slēdziens. Attiecīgi, ir pielikts punkts, daļējā mobilizācija ir pabeigta," Peskovu citē aģentūra "Interfax".
Viņš precizē, ka rīkojumā bija minēts konkrēts skaits par 300 tūkstošu mobilizēšanu, kas ir sasniegts, tāpēc dekrēts uzskatām par izpildītu.
ASV bāzētā domnīca "Institute for the Study of War" (ISW) skaidroja, ka Maskavas paziņojums par daļējās mobilizācijas pabeigšanu var būt saistīts ar rudens iesaukuma sākšanos Krievijas armijā, kas nozīmētu, ka kara komisariāti nespētu tikt galā ar slodzi, vienlaicīgi nodarbojoties ar iesaukšanu obligātajā dienestā un mobilizāciju.
Rudens iesaukums sākas 1. novembrī.
Lai gan Aizsardzības ministrija solījusi, ka obligātajā dienestā iesauktie netiks nosūtīti uz Ukrainu, ISW eksperti par to ir skeptiski. Domnīca prognozē, ka iesauktie "gandrīz droši" pēc apmācības tiks nosūtīti uz Ukrainu 2023. gada martā vai aprīlī. Turklāt tas var notikt arī agrāk, ja to pieprasīs situācija kaujas laukā.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
