ASV amatpersonas un Rietumu izlūkdienesti apgalvo, ka bin Ladens ir galvenā aizdomās turētā persona četru nolaupīto lidmašīnu sinhronajos pašnāvnieku uzbrukumos Pasaules Tirdzniecības centram un Pentagonam, kurā dzīvību zaudējuši tūkstošiem amerikāņu.
NATO padome trešdien pirmo reizi iedarbināja alianses līguma 5.pantu, kas paredz, ka uzbrukums ASV ir uzbrukums visām dalībvalstīm un var izraisīt kolektīvu militāru reakciju. Taču NATO pārstāvis norādīja, ka padome nav devusi rīkojumu militārajiem plānotājiem izstrādāt jebkādu rīcības plānu, un Amerikas Savienotajām Valstīm vispirms jāinformē NATO, ka to rīcībā ir pierādījumi, kas liecina, ka uzbrukumi ir izdarīti no ārvalstīm, un jālūdz sabiedroto palīdzība.
"Padome sniedza politisku paziņojumu, nevis pieņēma operatīvu lēmumu. Militārajām iestādēm nav doti nekādi rīkojumi. Tas būs vēlāk," teica kāds NATO diplomāts no Eiropas.
Amatpersonas apgalvo, ka šonedēļ nav plānotas turpmākas padomes sēdes, ja vien kāda dalībvalsts nepieprasīs sasaukt ārkārtas sēdi.
"Guardian" savā publikācijā norāda, ka uz Afganistānas valdošajiem talibiem Vašingtona izdarīs spiedienu izdot bin Ladenu, brīdinot "būt gataviem sekām, ko izraisīs atteikšanās to darīt". Karaspēka kontingenta sagatavošana var prasīt nedēļas, bet nav izslēgts ASV ballistisko raķešu trieciens.
Jebkādai daudznacionālai ofensīvai būs nepieciešams aktīvs Krievijas atbalsts, taču NATO valstis šķiet pārliecinātas, ka tas tiks saņemts, raksta avīze, piebilstot, ka šādā uzbrukumā gandrīz noteikti būs iesaistīti britu bruņotie spēki.
NATO diplomāti uzskata, ka ASV visticamāk rīkosies viena pati vai ar viena vai divu izraudzītu partneru atbalstu un neiedarbinās smagnējo kopīgas operācijas organizēšanas mehānismu.
"Ir maz ticams, ka amerikāņi izmantos 5.pantu, jo tad viņi iestigtu dziļās konsultācijas ar NATO par mērķiem un izmantojamajiem ieročiem," teica kāds diplomāts.
"Mēs nedomājam, ka ASV ir apņēmušās sākt karu, iesaistot tajā aliansi," sacīja kāds cits diplomāts. Tomēr viņš norādīja, ka NATO oficiālā "svētība" saskaņā ar 1949.gada Vašingtonas līgumu varētu nodrošināt ASV spēcīgu tiesisko bāzi militāru operāciju sākšanai bez īpašas ANO Drošības padomes atļaujas.
Savukārt Kabulā Afganistānas valdošā kustība "Taliban" trešdien paziņoja, ka ir pāragri runāt par bin Ladena izdošanu, kamēr nav iesniegti konkrēti pierādījumi.
Kāds bin Ladena palīgs telefonsarunā noliedzis jebkādu bin Ladena lomu otrdien notikušajos uzbrukumos. Abu Dabi televīzijas biroja vadītājs Džamals Ismails aģentūrai "Reuters" teica, ka šis palīgs viņam trešdien zvanījis pa mobilo telefonu no nezināmas vietas.
Bin Ladens šos uzbrukumus raksturojis kā "visvarenā Allaha sodu", gan piebilstot, ka "viņam neesot nekādas informācijas par uzbrucējiem vai viņu mērķiem un viņš nekādi neesot saistīts ar tiem".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
