Foto: Publicitātes foto
Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs trešdien parakstīja dekrētu par parlamenta atlaišanu un noteica, ka parlamenta ārkārtas vēlēšanas notiks 15. un 16.janvārī.
Dekrēts trešdien tika publicēts oficiālajos plašsaziņas līdzekļos un stājas spēkā publicēšanas dienā.

15.janvārī tiks ievēlēti parlamenta deputāti pēc partiju sarakstiem, bet 16.janvārī - tie deputāti, kurus ievēl Kazahstānas Tautas asambleja.

Jau vēstīts, ka 53 valdošās partijas deputāti no parlamenta apakšpalātas, kurā kopumā ir 107 deputāti, parakstījuši nesaistošu aicinājumu par parlamenta apakšpalātas atlaišanu un jaunu vēlēšanu rīkošanu divu mēnešu laikā. Šis aicinājums 10.novembrī tika nosūtīts prezidentam.

Viens no aicinājuma parakstītājiem Nurtajs Sabiljanovs skaidroja, ka ārkārtas vēlēšanas Kazahstānā jārīko, lai sagatavotos "jaunam ekonomikas krīzes vilnim", kas nākamgad var skart reģionu.

Parlamenta vēlēšanas notiks septiņus mēnešus agrāk, nekā bija plānots.

Saskaņā ar Kazahstānas likumdošanu valsts vadītājs ir tiesīgs pieņemt lēmumu par parlamenta atlaišanu pēc konsultēšanās ar abu parlamenta palātu spīkeriem un premjerministru. Atlaižot parlamentu, prezidents arī pieņem lēmumu par ārkārtas vēlēšanu sarīkošanu divu mēnešu laikā.

Nazabajeva vadītā partijai "Nur-Otan" ("Tēvzemes gaismas stars") ir pārliecinošs vairākums parlamenta apakšpalātā, kurā ir pavisam 107 deputāti. Valdošās partijas pārstāvji ir arī visos svarīgākajos amatos prezidenta administrācijā, valdībā un vietējās pašvaldībās. Tomēr vairāki no prezidenta ilggadējiem padomniekiem ierosinājuši partiju sadalīt divās daļās, kas radītu Kazahstānas iedzīvotājiem iespaidu, ka valsts politikā ir konkurence.

Nazarbajeva augsta ranga padomnieks Jermuhamets Jertisbajevs, kas aktīvi aizstāv ārkārtas vēlēšanu ideju, iepriekš izteicies, ka dažiem cita politiskā spēka pārstāvjiem vajadzētu iekļūt jaunā parlamenta sasaukuma sastāvā.

Nazarbajevs 3.aprīlī uzvarēja ārkārtas prezidenta vēlēšanās, iegūstot 95,55% balsu, un 8.aprīlī tika inaugurēts uz jaunu amata termiņu, kura ilgums ir pieci gadi. Vēlēšanas asi kritizēja Rietumvalstu novērotāji, kas joprojām gaida, kad valstī notiks godīgas vēlēšanas.

Nazarbajevs vada Kazahstānu kopš 1989.gada - sākumā kā vietējās komunistu partijas vadītājs, bet kopš 1990.gada kā prezidents. Šogad janvārī Nazarbajevs paziņoja, ka ir gatavs palikt amatā, kamēr vien viņam pietiks spēka un veselības, ja tauta viņu atbalstīs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!