Nigērijas prezidenta un parlamenta vēlēšanas atliktas par vienu nedēļu
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Nigērijas vēlēšanu komisija sestdien atlika prezidenta un parlamenta vēlēšanas par vienu nedēļu, izdarot to dažas stundas pirms plānotās balsošanas iecirkņu atvēršanas.

Neatkarīgās nacionālās vēlēšanu komisijas (INEC) priekšsēdētājs Mahmuds Jakubu paziņoja, ka "vēlēšanu sarīkošana, kā plānots, vairs nav iespējama".

"Tā rezultātā komisija ir nolēmusi pārcelt [vēlēšanas] uz sestdienu, 2019. gada 23. februāri," viņš piebilda.

Vēlēšanu atlikšana ļaus komisijai "tikt galā ar identificētiem izaicinājumiem, lai saglabātu mūsu vēlēšanu kvalitāti", sacīja Jakubu.

"Komisijai bija grūti pieņemt šādu grūtu lēmumu, bet tas bija nepieciešams, lai veiksmīgi sarīkotu vēlēšanas un nostiprinātu mūsu demokrātiju," viņš piebilda.

Nigērijas laikraksts "Daily Post" ziņoja, ka vēlēšanas atliktas pēc neseniem dedzināšanas uzbrukumiem INEC birojiem. Ir arī pazuduši balsošanas biļeteni senatoru vēlēšanām Austrumnigēras un Ziemeļnigēras vēlēšanu apgabalos.

Iepriekš bija ziņots, ka Nigērijā sestdien notiks prezidenta vēlēšanas, kurās pilsoņiem būs iespēja izraudzīties nākamo valsts galvu no 72 kandidātiem.

Taču reālas izredzes uzvarēt faktiski ir tikai diviem pretendentiem - pašreizējam prezidentam Muhamadu Buhari, kurš pretendē uz otru pilnvaru termiņu kā valdošā Vispārējā progresīvā kongresa (APC) kandidāts, un Atiku Abubakaram, kas pārstāv opozīcijā esošo Tautas demokrātisko partiju (PDP).

Šī ir pirmā reize, kad abi vadošie kandidāti ir musulmaņi, kas nākuši no valsts ziemeļdaļas un pārstāv fulani tautu.

Nigērijā tradicionāli prezidenta vēlēšanām piemitis reliģiozs aspekts, jo vairums APC atbalstītāju nāk no pamatā musulmaņu apdzīvotajiem ziemeļiem, bet PDP elektorālā bāze ir pamatā kristiešu apdzīvotajos dienvidos.

Tomēr bez kopīgās reliģiskās un etniskās piederības, Buhari un Abubakaram ir maz kā kopīga.

76 gadus vecais Buhari, kas nācis no Kacinas štata, ir dziļi reliģiozs un konservatīvs musulmanis, kamēr Adamavas štatā dzimušais Abubakars ir liberālis, kurš izpelnījies atzinību par spēju vienot nigēriešus neatkarīgi no to etniskās un reliģiskās piederības.

Buhari, kas militārās pārvaldes laikā no 1983. līdz 1985. gadam arī ieņēma valsts galvas amatu, pazīstams kā disciplinēts, taupīgs, godīgs un nepiekukuļojams politiķis, kas Nigērijas politikā ir reti sastopama parādība.

Askētiskais atvaļinātais ģenerālis 2015. gada prezidenta vēlēšanās guva uzvaru, solot izskaust korupciju gan politikā, gan naftas rūpniecībā.

Nigērija, kas ir lielākā Āfrikas ekonomika un 2018. gadā ieņēma 12. vietu starp naftas ieguves valstīm, korupcijas un izšķērdēšanas rezultātā ik gadu zaudē miljardiem dolāru.

Buhari arī solīja likvidēt islāma ekstrēmistu grupējumu "Boko Haram", kas kopš 2009. gada noslepkavojis tūkstošiem cilvēku.

Lai gan "Boko Haram", viņam atrodoties pie varas, ticis ievērojami novājināts, terorisms, starpkopienu vardarbība un korupcija Nigērijai joprojām rada milzu problēmas.

Vēlētājus satrauc arī Buhari veselības stāvoklis, par kuru klīst baumas jau kopš 2017. gada, kad viņš devās ārstēties uz Londonu, ko atkārtoja arī nākamajā gadā.

Savukārt Abubakars, kuram ir jurista diploms un kurš jau ieņēmis viceprezidenta amatu laikā no 1999. līdz 2007. gadam, kad prezidenta krēslā atradās Oluseguns Obasandžo, pazīstams kā apķērīgs uzņēmējs.

72 gadus vecajam opozīcijas kandidātam pieder konglomerāts, kura intereses aptver gan naftas industriju, gan medijus, gan alkohola ražošanu, gan izglītību, gan lauksaimniecību, gan loģistiku. Tomēr Abubakara reputāciju ietekmējušas baumas par viņa saistību ar korupciju.

Saskaņā ar Pasaules Bankas (PD) datiem vairāk nekā puse no aptuveni 200 miljoniem Nigērijas iedzīvotāju spiesti pārtikt ar 1,90 dolāriem dienā, taču Abubakars sola līdz 2025. gadam 50 miljonus nigēriešus izglābt no galējās nabadzības. Viens no instrumentiem, lai to panāktu, viņaprāt, ir naftas ieguves industrijas privatizācija un modernizācija.

Politikas eksperti ir vienisprātis, ka cīņa starp vadošajiem kandidātiem būs ļoti sīva.

Apstāklis, ka APC kontrolē divtik daudz štatu nekā PDP, nodrošina pašreizējam prezidentam "nelielas priekšrocības", atzīst Nasaravas Universitātes politikas zinātnes asociētais profesors Džideofors Adibe, piebilstot, ka "šīs priekšrocības tomēr nav garantijas."

Buhari un Abubakars, starp kuriem jau 2015. gadā norisinājās savstarpēja cīņa APC kandidāta priekšvēlēšanās, vēl pagājušā gadā parakstīja vienošanos, apņemoties gādāt, lai vēlēšanas norisinātos miermīlīgi.

Taču eksperti pauž satraukumu, ka tas no abiem, kurš vēlēšanās zaudēs, varētu mēģināt mobilizēt armiju vai centies ietekmēt vēlēšanu komisiju un tiesu.

Visā Nigērijā ierīkoti vairāk nekā 175 000 vēlēšanu iecirkņu, kas tiktu atvērti pulksten 8.00 (pulksten 9.00 pēc Latvijas laika) un darbotos līdz pulksten 14.00.

Vēlēšanās, kuras uzraudzīs novērotāji no Eiropas Savienības (ES), Āfrikas Savienības un ASV, varēs piedalīties aptuveni 84 miljoni balsstiesīgo nigēriešu.

Tags

Āfrika ASV Boko Haram Eiropas Savienība Nigērija

Comment Form