Pērnā gada 26. martā vairāki Krievijas mediji, atsaucoties uz Albānijas Ārlietu ministriju, ziņoja, ka Albānija nolēmusi no valsts izraidīt divus Krievijas diplomātus, tādējādi pievienojoties citām valstīm, kas pēc uzbrukuma Skripaļam izraidīja Krievijas diplomātus, kas nodarbojušies ar spiegošanu. Par persona non grata Albānija atzina Krievijas vēstniecības Albānijā militāro atašeju Fiļipovu un vēstnieka pirmo sekretāru Alekseju Belašovu.
Albānijas Ārlietu ministrija toreiz medijus informēja, ka abi diplomāti no valsts izraidāmi, jo viņu darbības neatbilst diplomātiskajam statusam.
Tagad kļuvis zināms, ka Fiļipovs ir nominēts diplomāta pozīcijai Krievijas vēstniecībā Bosnijā un Hercegovinā, kas atrodas netālu no Albānijas. Proti, Albāniju un Bosniju un Hercegovinu šķir tikai Melnkalne.
Kosovas sabiedriskais medijs "RTK Live" raksta, ka Fiļipovs ilgstoši piedalījies procesos, kuru mērķis bijis destabilizēt situāciju reģionā, tostarp gandrīz desmit gadus nodarbojies ar spiegošanu. GRU iecēlis Fiļipovu diplomātiskajās misijās valstīs, kur viņa interesēs bija paplašināt Krievijas ietekmi.
Pildot dienestu Maķedonijā, Fiļipova galvenie pienākumi bija Maķedonijas eiroatlantiskās integrācijas kavēšana, kā arī notikumu pārraudzība Albānijā, koordinējot to ar citām amatpersonām Krievijas vēstniecībā Tirānā, vēstī Kosovas medijs. Spiegošanas laikā Maķedonijā Fiļipovs izveidojis labas attiecības un savervējis Serbijas izlūkdienesta virsnieku Goranu Zivaljeviču. Fiļipovs ar Zivaljeviču galvenokārt ticies Belgradā, jo pastāvējis risks, ka Rietumu izlūkdienesti varētu abus atklāt.
Sadarbībā ar Fiļipovu Zivaljevičs organizējis Maķedonijas Serbu demokrātiskās partijas vadītāja Ivana Stoilkoviča vizīti Maskavā. Tas tika darīts ar nodomu, ka Stoilkovičs paraksta dokumentu par "Balkan Foursome" militārās alianses izveidošanu. Cieši sadarbojoties ar Krievijas izlūkdienestiem Maķedonijā un reģionā, Zivaljevičs tika iesaistīts uzbrukuma Maķedonijas parlamentam organizēšanā 2017. gada 27. aprīlī, skaidro "RTK Live".
Savukārt Bosnijas un Hercegovinas medijs "Žurnal" raksta, ka Fiļipovs bijis saistīts arī ar spiegiem, kurus oktobrī izraidīja no Bulgārijas. Krievija tagad ieplānojusi Fiļipovu nosūtīt kā militāro atašeju – diplomātu Krievijas vēstniecībā Sarajevā.
Fiļipovs veidojis karjeru Krievijas armijā, sākot no 1995. gada. No 2009. gada līdz 2012. gadam strādājis par militārā atašeja asistentu Krievijas vēstniecībā Ziemeļmaķedonijā. 2014. gadā tika nosūtīts uz Krievijas vēstniecību Tirānā Albānijā. Tur drošības dienesti atklāja, ka Fiļipovs bieži ceļojis uz Bulgāriju un uzturējis kontaktus ar citiem Krievijas drošības dienestu aģentiem.
Fiļipovs vairākkārt ticis apbalvots par savu "diplomātisko" iesaisti Ziemeļmaķedonijā. Piemēram, Fiļipovs atbalstījis prokrieviski noskaņoto bijušo premjerministru Nikolu Gruevski, kas iestājās pret Maķedonijas iestāšanos NATO.
Nedraudzīgas Krievijas aktivitātes piedzīvojusi arī reģionā esošā Serbija. Jau ziņots, ka 17. novembrī vietnē "YouTube" tika ievietots video, kurā redzams, kā Krievijas diplomāts tikšanās laikā Belgradā serbu amatpersonai nodod maisiņu, no kuras serbs vēlāk izņem aploksni ar naudu.
Kā vēstīja Serbijas valsts televīzija, izlūkošanas aģentūra apstiprinājusi video autentiskumu, kā arī apstiprināts, ka video redzams krievu aģents. Serbijas Militārās izlūkošanas aģentūrai uzdots pārbaudīt ziņas, ka Krievijas militārā izlūkdienesta aģents nofilmēts dodam kukuli augsta ranga Serbijas drošības dienesta amatpersonai.
Serbija ir viens no retajiem Krievijas sabiedrotajiem Eiropā, tā ir solījusi neiestāties NATO un atteikusies pievienoties Rietumu sankcijām pret Maskavu par tās agresiju pret Ukrainu.
Pēdējos gados Krievija ļoti aktīvi izvērš savu darbību Balkānu valstīs, nevēloties pieļaut to tuvināšanos NATO un ES. Kā spilgtāko piemēru tam var minēt neveiksmīgo apvērsuma mēģinājumu Melnkalnē.
Apvērsumam vajadzēja notikt 2016. gada 16. oktobrī - valstī notiekošo parlamenta vēlēšanu dienā, liecina Melnkalnes specializētās prokuratūras vērtējums, uz ko atsaucas britu medijs BBC. Par sacelšanās organizatoriem tika atzīti divi krievi - Eduards Šišmakovs (Širakovs) un Vladimirs Popovs (Moisejevs). Melnkalnes varas iestādes viņus uzskata par GRU virsniekiem, un, kā norāda BBC, arī plašsaziņas līdzekļi jau iepriekš publicējuši materiālus, kas apstiprina viņu saikni ar Krievijas izlūkdienestu.
Šī gada maijā tiesa Šišmakovam piesprieda 15 gadus cietumā, bet Popovs tika sodīts ar 12 gadu cietumsodu. Vēl 14 cilvēkiem tika piespriests maigāks sods. Starp viņiem bija arī "Demokrātiskās frontes" līderi – Andrijs Mandičs un Milans Kņeževičs.
Tiesa Melnkalnē atzina, ka abu organizatoru darbības nodarījušas kaitējumu valsts konstitucionālajai iekārtai ar mērķi nepieļaut Melnkalnes pievienošanos NATO, ziņoja "Novaya gazeta" . Sazvērnieku plāns paredzēja speciāli apmācītām cilvēku grupām iefiltrēties parlamentā komandieru aizsegā, neitralizēt opozīciju, sagrābt ēku, neitralizēt tiesībaizsardzības spēkus un galu galā sagrābt varu valstī. Tika plānota arī premjerministra Milo Djukanoviča slepkavība.
Par vēlēšanu uzvarētāju plāns paredzēja pasludināt "Demokrātisko fronti", kas ir galvenais opozīcijas spēks. Pēc sazvērnieku domām, tas izjauktu Melnkalnes iestāšanos NATO.
Jau rakstīts, ka Krievijas diplomātiskais korpuss tika iedragāts pēc tam, kad ASV, ES dalībvalstis, Kanāda un Ukraina lēma izraidīt vairākus Krievijas diplomātus saistībā ar Lielbritānijā notikušo uzbrukumu Skripaļam. Taču jau pārskatā par 2018. gadu, piemēram, Lietuvas Valsts drošības departaments prognozēja, ka saistībā ar zaudētajām pozīcijām diplomātiskajos korpusos Krievijas izlūkdienesti cenšas tās atgūt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
