Krievijas spiegi diplomātu uzvalkos – Eiropa kā mērķis
Foto: Shutterstock

Eiropas mediju telpu oktobra beigās pāršalca ziņa, ka Bulgārija izraidījusi augsta līmeņa Krievijas diplomātu aizdomās par spiegošanu Krievijas labā. Lai arī oficiāli nedz Bulgārija, nedz Krievija konkrētās personas identitāti nav atklājusi, zināms, ka runa ir par nu jau bijušo Krievijas vēstniecības Sofijā pirmo sekretāru Vladimiru Rusajevu. Šis ir tikai viens no pēdējo gados fiksētajiem daudziem gadījumiem, kad kāda Eiropas valsts no savas teritorijas izraida Krievijas diplomātisko darbinieku. Vienlaikus Eiropas valstu drošības struktūras arvien skaļāk uzsver – Kremlis maina savu darbības stratēģiju.

Sākotnēji Bulgārijas Ārlietu ministrija prasījusi Maskavai savu diplomātu atsaukt, taču Maskava uz šo prasību nav atbildējusi. Līdz ar to Bulgārija pieņēmusi lēmumu Krievijas diplomātu izraidīt, dodot viņam 24 stundas laika valsti atstāt, pēc kā diplomāts ar savu ģimeni ar tiešo reisu no Sofijas devies uz Maskavu, ziņoja vairāki Rietumu mediji. Visticamāk, Rusajevs bija Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās pārvaldes (GRU) darbinieks.

Runājot vispārīgi par procedūru, nevis konkrēto abu valstu gadījumu, Latvijas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris portālam "Delfi" norādīja, ka diplomātiskajā tradīcijā ir pieņemami vairāki scenāriji – personas var tikt gan izraidītas no valsts, gan arī var tikt atsauktas, ja runa ir par diplomātu.

Diplomāts vai GRU aģents?

Bulgārija, kas nesolidarizējās ar citām Rietumu valstīm un pēc uzbrukuma bijušajam Krievijas izlūkdienesta virsniekam Sergejam Skripaļam viņa dzīvesvietā Solsberī pilsētā Lielbritānijā neizraidīja nevienu Krievijas diplomātu, kas nodarbojas ar izlūkdarbību, bija spiesta to izdarīt tagad, mazliet vairāk nekā pēc gada sajūtot Krievijas vēršanos pret to. Faktus, ka Rusajevs nodarbojas ar izlūkdarbību, Bulgārijas tiesībsargājošās iestādes atklāja izmeklēšanā pret Nikolaju Maļinovu saistībā ar spiegošanu.

Septembrī Krievijas lobija grupas Bulgārijā, kas zināma kā Rusofilu nacionālā kustība, līderi Maļinovu Bulgārijas prokuratūra apsūdzēja par spiegošanu Krievijas labā. Jau pēc apsūdzības Maļinovs devās uz Maskavu, lai no Krievijas prezidenta Vladimira Putina saņemtu "Draudzības ordeņa" apbalvojumu par viņa "draudzību un sadarbību". Apbalvojums ietver arī naudas balvu 2,5 miljonu rubļu jeb aptuveni 36 tūkstošu eiro apmērā. 5. novembrī, pēc piecu dienu viesošanās Maskavā, Maļinovs atgriezās Sofijā, vēstīja "Radio Free Liberty".

Nesenā pagātnē Bulgārijas gadījums nav vienīgais, kad Krievija izlūkdarbībai vai naidīgām aktivitātēm izmantojusi savas vēstniecības ārvalstīs. Piemēram, oktobra sākumā Čehijas atbildīgie dienesti ziņoja, ka izdevies likvidēt Krievijas spiegu tīklu, kas darbojies caur Krievijas vēstniecību Prāgā.

Augustā portāls "Deutsche Welle" vēstīja, ka Ukrainas Ārlietu ministrija atzinusi Krievijas ģenerālkonsulāta darbinieku Ļvivā par persona non grata. Par diplomāta izlūkdarbību Ukrainas Drošības dienests pārliecinājies brīdī, kad atklājis, ka Ukrainas pilsonis Krievijas diplomātam sniedzis "izlūkošanas informāciju". Ukrainas Drošības dienests informēja, ka spējis dokumentēt savākto datu nodošanu Krievijas izlūkdienesta virsniekam, kurš strādājis diplomātiskajā aizsegā.

Savukārt februārī Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā Zviedrijas Drošības policija (SAPO) aizdomās par spiegošanu aizturēja kādu vietējo datorspeciālistu, kā arī kļuva zināms, ka SAPO ir aizdomas, ka valstī diplomātiskajā aizsegā darbojas Krievijas izlūkdienesta aģents Jevgēņijs Umerenko. Ziņu aģentūra "The Associated Press" (AP) vēstīja, ka marta beigās Umerenko "klusi atstājis Zviedriju", taču vietējās amatpersonas un analītiķi bijuši neizpratnē par Maskavas ilgo kavēšanos, atsaucot diplomātu, ņemot vērā, ka ziņas par viņa saistību ar spiegošanu izgaismojās jau pirms trim nedēļām, kad tika aizturēts datorspeciālists. AP rīcībā bija nonācis izlūkošanas ziņojums, kurā identificēts, ka Umerenko kalpojis kā virsnieks vai speciālists tehnoloģiju spiegošanā. Ziņojumā arī teikts, ka viņš iepriekš pildījis līdzīgu spiegošanas lomu, atrodoties diplomāta statusā Vācijā.

2018. gadā Slovākija, pastāvot aizdomām par spiegošanu, izraidīja Krievijas diplomātu. Proti, tā gada decembrī Slovākijas premjerministrs Pēters Pelegrīni paziņoja, ka valsts izraidījusi Krievijas diplomātu par "spiegošanas aktivitāšu īstenošanu pret Slovākiju un NATO".

2018. gada jūlijā Atēnu laikraksts "Kathimerini" ziņoja, ka Grieķijas valdība nolēmusi izraidīt divus Krievijas diplomātus, tostarp Krievijas vēstniecības amatpersonu Viktoru Jakovļevu, un aizliegt iebraukt Grieķijā vēl diviem, apsūdzot viņus centienos iegūt un izplatīt informāciju un piekukuļot Grieķijas valsts darbiniekus, kas nav izdevies.

Skripaļa lieta

Pēdējos gados vislielāko triecienu Krievijas diplomātiskajam korpusam Eiropas Savienībā (ES) deva pērn, kad ASV, ES dalībvalstis, Kanāda un Ukraina lēma izraidīt vairākus Krievijas diplomātus saistībā ar Lielbritānijā notikušo uzbrukumu bijušajam dubultaģentam Sergejam Skripaļam. Latvija toreiz izraidīja Krievijas vēstniecības otro sekretāru. Sakritības dēļ gandrīz vienlaicīgi Latvijai nevēlamo personu sarakstā tika iekļauts Krievijas lidsabiedrības "Aeroflot" pārstāvis Latvijā Sergejs Sokoļņikovs.

Toreiz raidījums "Nekā personīga" ziņoja, ka "Aeroflot" augstākajā vadībā varēja strādāt tikai cilvēki, kuri sadarbojās ar specdienestiem. Tobrīd dienestu rīcībā jau kādu laiku bija krājušās ziņas, ka Sokoļņikovs izmantojis savu amatu, lai piekļūtu dažādām datubāzēm un vāktu informāciju par Krievijas specdienestus interesējošiem Latvijas iedzīvotājiem.

Lietuvas Valsts drošības departaments pārskatā par 2018. gadu norāda, ka martā un aprīlī 29 valstis un NATO par persona non grata pasludināja 153 Krievijas izlūkdienestu darbiniekus, kuri izmantojuši diplomātisko aizsegu. Lietuva toreiz par persona non grata pasludināja trīs Krievijas spiegus ar diplomātisko segumu – vienu GRU un divus Ārējās izlūkošanas dienesta (SVR) virsniekus. Lietuva norāda, ka šī kolektīvā reakcija vismaz uz laiku samazināja Krievijas izlūkošanas spējas Lietuvā un citās rietumvalstīs.

Igaunijas Drošības dienests (KAPO) norāda, ka Skripaļa saindēšana bijis "modinātāja zvans" daudzām valstīm un to specdienestiem Eiropā un visā pasaulē. "Kaut arī kopš 1991. gada pieņemts uzskatīt, ka Krievijas izlūkošana nav bīstama tādā veidā, kādā savulaik darbojās KGB, vai arī šie draudi bija īslaicīgi un koncentrējās uz noteiktiem apgabaliem, kas atrodas ģeogrāfiski tuvu Krievijai, Skripaļa gadījums daudziem skeptiķiem lika mainīt savas domas," teikts KAPO pārskatā par 2018. gadu.

Taču arī vēl pirms tam Krievijas diplomāti izraidīti aizdomās par spiegošanu. Piemēram, 2017. gada maija izskaņā Moldova iesniedza Krievijas vēstniecībai notu par piecu tās diplomātu izraidīšanu. Krievijas mediji ziņoja, ka starp izraidītajiem diplomātiem ir arī Krievijas vēstniecības Moldovā militārā atašeja Aleksandra Grudina palīgs. Tā paša gada martā Moldovas izlūkdienesti viņu publiski apsūdzēja bijušā Moldovas parlamenta deputāta Jurija Bolbočanu vervēšanā un slepenas informācijas saņemšanā no viņa. Bolbočanu tika arestēts 17. martā un apsūdzēts dzimtenes nodevībā un spiegošanā.

No Rīgas uz Briseli

Baltijas valstu redzējums par Krievijas izlūkdarbībām ir pārsvarā vienots. Lietuvas Valsts drošības departaments pārskatā par 2018. gadu raksta, ka novērojami Krievijas mēģinājumi iejaukties rietumvalstu iekšējos procesos, ķīmiskā ieroča lietošana pret bijušo Krievijas izlūkdienesta virsnieku Skripaļu, agresīvas kiberoperācijas. Turklāt, mēģinot iegūt vietu globālajā sistēmā, Krievija apvieno diplomātiju un ietekmes operācijas pret Rietumiem, meklē veidus, kā mazināt ASV un Eiropas ietekmi citos reģionos.

"Krievija pakāpeniski maina savu ārpolitiku pret Baltijas valstīm. Kremlis, iespējams, secinājis, ka Baltijas valstu atslēga nav Viļņā, Rīgā vai Tallinā, bet gan Briselē vai citās lielākajās pasaules galvaspilsētās. Tāpēc Kremlis ir mainījis savus centienus šajā virzienā. Krievija uzskata: ja izdodas normalizēt attiecības ar ES, Baltijas valstīm vai nu būtu jāmīkstina savas pozīcijas attiecībā pret Krieviju, vai arī tās var apsūdzēt par attiecību graušanu ar Kremli," teikts Lietuvas Valsts drošības departamenta pārskatā.

Lietuvas kolēģi atzīst, ka 2018. gadā lielākā daļa ES un NATO valstu veica intensīvu pretizlūkošanas darbību, bet pēdējos gados atklātās Krievijas izlūkošanas operācijas norāda, ka Krievijas militārās izlūkošanas aktivitātes pat miera laikā pārkāpj izveidotās "sarkanās līnijas" – tiek īstenotas agresīvas un ciniskas operācijas pret Rietumiem. Lietuvas ieskatā GRU darbība atspoguļo Krievijas ārpolitiku un pastāvīgu konfrontāciju ar Rietumiem.

Vienlaikus saistībā ar zaudētajām pozīcijām diplomātiskajos korpusos uzbrukuma Skripaļam dēļ Lietuvas dienests pauž, ka Krievijas izlūkdienesti cenšas tās atgūt. Lietuvas dienests skaidro, ka stingrais pretizlūkošanas režīms Lietuvā arvien vairāk ierobežo Krievijas izlūkošanas virsnieku darbību diplomātiskā aizsegā. Tā rezultātā krievu spiegi pielāgojas, izmantojot netradicionālu aizsegu, un bieži pārvieto savas izlūkošanas operācijas uz Krieviju vai trešajām valstīm. Lietuva norāda, ka Baltkrievijas izlūkdienesti īsteno Krievijas izlūkdienestu uzdevumus un sniedz atbalstu viņu operācijām Baltkrievijā. Baltkrievijas teritorijā Krievijas izlūkdienesti brīvi vervē rietumvalstu pilsoņus.

Krievijas izlūkdienesti un drošības dienesti īpašu uzmanību pievērš izlūkdatu vākšanai par Lietuvas stratēģiski svarīgo infrastruktūru. Viņi vāc izlūkdatus par nozares uzņēmumiem, Lietuvas Bruņoto spēku infrastruktūru, Lietuvas sakaru sistēmām, jūras ostām un lidostām, dzelzceļa un ceļu tīkliem. Nesen Krievijas izlūkdienesti izņēmuma kārtā sākuši interesēties par Lietuvas enerģētikas nozares objektiem.

Igaunijas Drošības dienests (KAPO) pērnā gada darbības pārskatā daudz mazāk runā par Krievijas izlūkdarbību diplomātiskā piesegā, taču, nenoliedzami, identificē Krievijas darbības kā risku valsts iekšējai drošībai. KAPO norāda, ka, raugoties no ārpuses, šķiet, ka Krievijas specdienestiem pēdējā laikā klājas grūti, jo Krievijas spiegi bieži pieķerti gan Igaunijā, gan citviet pasaulē. Visi Krievijas specdienesti ir piedzīvojuši neveiksmes, KAPO norādot, ka, iespējams, par vienu no skaļākajiem gadījumiem var uzskatīt Skripaļa lietu.

Valsts drošības dienests (VDD) pārskatā atzinis, ka 2018. gadā pret Latviju aktīvi turpinājuši strādāt visi Krievijas specdienesti: Federālais drošības dienests (FDD), GRU un SVR. Aizvadītajā gadā VDD turpināja iegūt informāciju, kas norādīja arī uz Krievijas militārās izlūkošanas aktivitāti jomās, kurās VDD ir atbildīgs par pretizlūkošanas režīmu. VDD atzīst, ka pēc Skripaļa slepkavības mēģinājuma GRU atpazīstamība rietumvalstu iedzīvotāju vidū augusi, mazāk zināms ir fakts, ka šis specdienests nodarbojas ar izlūkošanu ne tikai ārvalstīs, bet arī no savas valsts teritorijas.

Tādējādi viens no GRU reģionālo izlūkošanas struktūrvienību uzdevumiem aizvadītajā gadā bija tādu Latvijas valstspiederīgo vervēšana, kuri periodiski ceļo uz Krieviju un ir spējīgi sniegt informāciju ne tikai par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem vai NATO partnervalstu operācijām, bet arī nozarēm, kas sniedz atbalstu aizsardzības sektoram.

VDD novēroja, ka 2018. gadā Krievijas vēstniecības un ģenerālkonsulātu diplomāti centušies nepastarpināti sadarboties ar Latvijas pašvaldībām. Vairākas vizītes uz dažādiem Latvijas reģioniem saistībā ar tur esošo militāro memoriālu atjaunošanu norādījušas uz Krievijas diplomātu vēlmi virzīt darbus Krievijas vēstniecībai izdevīgā gultnē. Arī Satversmes aizsardzības birojs (SAB) iepriekš paudis, ka, visticamāk, Krievijas īstenotais atentāts pret bijušo Krievijas izlūku, briesmām pakļaujot arī apkārtējos cilvēkus, apliecina Krievijas gatavību savu mērķu sasniegšanas nolūkā īstenot arvien agresīvākas operācijas un arī turpmāk ieturēt konfrontācijas politiku. SAB ieskatā būtiskāko apdraudējumu Latvijas valsts drošībai rada Krievijas agresīvā ārpolitika, kas vērsta ne tikai pret Latviju, bet arī pret Baltijas jūras reģionu kopumā, kā arī uz NATO, ES un rietumvalstu vājināšanu. Bez militārajām aktivitātēm reģionā nozīmīgs apdraudējums ir saistīts arī ar nemilitārajiem Krievijas ietekmes instrumentiem.

Tags

Ārlietu ministrija Bulgārija Valsts drošības dienests Eiropa Krievija Maskava NATO Satversmes aizsardzības birojs

Comment Form