Tas ir lielākais projekts pēc valdības ieguldīto līdzekļu apjoma, kuru apstiprinājusi Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija (EFTA), kura uzrauga, lai Eiropas Savienībā neietilpstošā valsts pildītu Eiropas Ekonomiskās zonas noteikumus un tādējādi piekļūtu ES atvērtajam tirgum.
Norvēģija par kopumā aptuveni 2,1 miljardiem eiro, no kuriem 80% piešķirs valdība, finansēs CSS infrastruktūru divās atsevišķās vietas – Breivikas cementa rūpnīcā un elektrostacijā, kurā enerģiju iegūst no atkritumu pārstrādes. Abās vietās to ražošanas procesos izdalītais ogleklis tiks savākts un no glabāts pirms tā nonākšanas atmosfērā. Iegūtais ogleklis tiks pārvērsts šķidrā formā un pa cauruļvadiem nogādāts uzglabāšanai īpaši tam izbūvētā vietā Ziemeļu jūras dibenā. Transportēšanu un uzglabāšanu īstenos koncernu "Equinor", "Shell" un "Total" kopprojekta "Northern Lights" ietvaros.
Plānots, ka visas infrastruktūras izbūve, uzturēšana un darbība pirmajos desmit gados izmaksās aptuveni 2,57 miljardus eiro.
CCS tehnoloģiju attīstīšana tiek vērtēts kā būtisks solis, lai atsacītos no citām dabai un klimatam ne tik draudzīgām "zaļajām tehnoloģijām". Norvēģija ne tikai ir viena no retajām valstīm, kas var atļauties šos eksperimentus, bet arī viena no retajām, kura var jūrā veidot emisiju glabāšanas sistēmas, kamēr daudzām tas nav iespējams infrastruktūras trūkuma vai atklātu ūdeņu nepieejamības dēļ.
Izmaksas patlaban CCS projektiem ir iespaidīgas – saglabāt tonnu oglekļa izmaksā no aptuveni 100 līdz 600 ASV dolāriem, kamēr ES pastāvošā Emisiju tirdzniecības shēma par tonnu oglekļa piedāvā norēķināties par aptuveni 30 eiro. Līdz ar to paredzamā nākotnē vairums kompāniju izvēlēsies piesārņot un samaksāt šo maksu, ne ieguldīt daudzkārt lielākus līdzekļus.
Eiropas Komisija arī CCS tehnoloģiju attīstībā tuvākajos gados solījusi ieguldīt ap 10 miljardiem eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
