Eksperti, kuri iepriekš veica Bēringa-Breivika psihiatrisko ekspertīzi, secināja, ka "Oslo šāvējs" cieš no paranoidālās šizofrēnijas un ka viņam ir nepieciešama piespiedu ārstēšana. Norvēģijas speciālās tiesu medicīnas komisijas pārstāvji apstiprināja ekspertu slēdzienu.
Advokāti skaidro, ka vairāki aculiecinieki, kuri redzēja Bēringu-Breiviku nogalinām cilvēkus Ūteijas salā, "raksturo viņu kā racionālu un cinisku". "Tas diezin vai saskan ar to, ka viņš it kā atradies psihozes stāvoklī," teikts vēstulē, ko iesnieguši apšaudē salā izdzīvojušo advokāti.
Tiesa Oslo ceturtdien beidza pieņemt ieinteresēto pušu paziņojumus attiecībā uz viņu pozīciju par Bēringa-Breivika pieskaitāmību. Gala lēmums par atkārtotas psihiatriskās ekspertīzes nozīmēšanu "Oslo šāvējam" jāpieņem tiesai. Tas varētu notikt janvāra vidū, vēsta mediji.
Process Bēringa-Breivīka lietā sāksies šā gada 16.aprīlī.
Jau vēstīts, ka pašreizējais Bēringa-Breivika psihiatriskais slēdziens uzrakstīts pēc divu psihiatru 12 vizītēm un sarunām ar apsūdzēto. Pamatojoties uz viņu slēdzienu, lēma, vai Bērings-Breiviks ir tiesājams vai arī ievietojams psihiatriskā ārstniecības iestādē.
Psihiatru slēdzienā teikts, ka vīrietis dzīvojis savā iedomu pasaulē, "īstenojot savas murgainās ieceres dzīvē, ticot, ka zina, kuram jādzīvo un kuram nē". BBC vēstīja, ka Bērings - Breiviks savās "slimajās fantāzijās" uzskatījis, ka viņš kādreiz kļūs par Norvēģijas valdnieku.
Bērings-Breivīks 22.jūlijā sarīkoja sprādzienu Norvēģijas valdības ēku kvartālā Oslo centrā. Pēc tam viņš devās uz Ūteijas salu, kur uzbruka valdošās Darba partijas jauniešu organizācijas vasaras nometnes dalībniekiem. Saskaņā ar oficiāli apstiprinātajiem datiem sprādzienā Oslo centrā gāja bojā astoņi cilvēki un vēl 30 guva ievainojumus, bet apšaudē Ūteijas salā nogalināti 69 cilvēki, bet vēl 67 tika ievainoti.
Kā liecina Bēringa-Breivika internetā publicētā dienasgrāmata, uzbrukumus viņš plānojis vismaz no 2009.gada un tos realizējis vienatnē. Kā pamatojumu slaktiņam Bērings-Breiviks minēja naidu pret musulmaņiem un neapmierinātību ar Norvēģijas valdības īstenoto elastīgo imigrācijas politiku.
Lai gan Bērings-Breiviks atzinis, ka īstenojis uzbrukumus, savu vainu atzīt viņš atteicies, uzsverot, ka viņa rīcība bijusi "nežēlīga, taču nepieciešama".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
