Pakistānas islāmistu rīkotais streiks vēl vairāk pastiprina spiedienu uz valdību

Reliģiskās partijas streiku izsludinājušas, protestējot pret šķietamo valdības ieceri grozīt spēkā esošo pretrunīgi vērtēto likumu par zaimošanu.

Taču analītiķi uzskata, ka streika galvenie cēloņa nav reliģiski, bet gan politiski, un premjerministrs publiski paziņojis, ka valdībai nav plānu nedz likumu grozīt, nedz to atcelt.

Tūkstošiem islāmistu atbalstītāju, skandējot antiamerikāniskus saukļus, izgāja Afganistānas pierobežā esošās Čamanas pilsētas ielās.

Likums par zaimošanu Pakistānas un starptautiskās sabiedrības uzmanības lokā nonāca novembrī, kad tiesa kādai kristietei piesprieda nāvessodu par islāma nomelnošanu. Likuma kritiķi norāda, ka tas tiek izmantots reliģisko minoritāšu vajāšanai, reliģiskā ekstrēmisma uzkurināšanai un personisko rēķinu kārtošanai.

"Šī valdība, pakļaujoties ārvalstu spiedienam, plāno grozīt likumu par zaimošanu, taču valsts musulmaņi nekad to neļaus darīt," uzrunājot protestētājus, paziņoja sludinātājs un ekstrēmistiskā grupējuma "Jamiat-e-Ulema-e-Islam" vietējai līderis Abduls Rahīms Mazhari.

Vairāk nekā desmit islāmistu partijas, kuras izveidojušas neformālu aliansi un starp kurām vairākas atbalsta talibus, 15.decembrī nāca klajā ar aicinājumu rīkot vispārējo streiku. Tas notika nākamajā dienā, kad Pakistānas lielākā islāmistu partija paziņoja par izstāšanos no valdošās koalīcijas, reaģējot uz premjerministra Jusufa Razas Gilani lēmumu atcelt no amata vienu no partijas ministriem.

Piektdien Pakistānas lielākajās pilsētās slēgti visi svarīgākie biznesa centri un tirgi. Valsts finanšu galvaspilsēta Karači nekursē sabiedriskais transports.

Talibus atbalstošajai "Jamiat-e-Ulema-e-Islam" (JUI) un citām reliģiskajām partijām nav liela vēlētāju atbalsta, taču tām ir pietiekami liela ietekme, lai uzkurinātu emocijas, izmantojot pakistāniešu neapmierinātību ar pieaugošo nabadzību, neapmierinošajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, plaši izplatīto korupciju un daudzām citām problēmām.