"Viņš spriedumu nav pārsūdzējis, tātad spēkā ir 1.aprīlī pieņemtais lēmums," sacīja prokurore. "Atbilstoši likumam Polijas varasiestādēm ir 10 dienas, lai ierastos pēc viņa, tātad 10.aprīlis ir pēdējā diena, kad viņi var pēc viņa ierasties."
Saistībā ar "Aušvicas zādzību" Hēgstremu arestēja 11.februārī, bet 11.martā Stokholmas tiesa deva atļauju viņa izdošanai Polijai, kur viņam izvirzītas apsūdzības zādzībā.
Hēgstrems iepriekš medijiem teicis, ka viņam bijusi vidutāja loma. Viņam vajadzējis Aušvicas nometnes vārtu dekoru - metāla uzrakstu "Arbeit macht frei" ("Darbs dara brīvu") - saņemt un tad pārdot kādam pircējam, taču galu galā viņš nolēmis informēt Polijas policiju par personām, kas organizējušas zādzību.
Piecus metrus garā metāla zīme no memoriāla tika nozagta 18.decembrī. Polijas policija jau 20.decembrī valsts ziemeļos atguva Aušvicas dekoru un par zādzības izdarīšanu arestēja piecus poļus. Dekors bija sazāģēts trijās daļās.
Zviedru mediji jau agrāk vēstīja, ka dekoru bijis iecerēts pārdot, lai finansētu galēji labējo teroristu uzbrukumus Zviedrijas parlamentam un premjerministra Frēderika Reinfelta mājai.
1994.gadā Zviedrijā Hēgstrems izveidoja neonacistu organizāciju "Nacionālsociālistu fronte" un piecus gadus bija tās vadītājs. Tad viņš kustību pameta un no tās distancējās - sāka dzīvot kā parasts pilsonis un pievienojās organizācijai "Exit", kas palīdz galēji labējo organizācijas pametušajiem jauniešiem, rakstīja "Aftonbladet".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
