Pasaulē svinīgi atzīmē Kioto protokola stāšanos spēkā

Trešdien, 16.februārī, stājas spēkā 1997.gadā pieņemtais Kioto protokols, kura mērķis ir ierobežot atmosfēras piesārņošanu ar siltumnīcas efektu izraisošajām gāzēm, lai tādējādi mazinātu globālo sasilšanu, kas var izraisīt bīstamu Pasaules okeāna līmeņa celšanos un kardināli mainīt visu zemeslodes klimatisko sistēmu.

Protokola stāšanās spēkā tiks svinīgi atzīmēta ar vairākiem pasākumiem visā pasaulē.

"2005.gada 16.februāris iezīmē jaunas ēras sākumu starptautiskās sabiedrības centienos samazināt klimata pārmaiņu risku," sacīja ANO Klimata pārmaiņu konvencijas izpildsekretāre Džouka Vollere-Hantere. "Kioto protokols piedāvā valdībām, uzņēmējiem un patērētājiem jaunus, spēcīgus ieročus un stimulus, ko var izmantot, lai veidotu klimatam draudzīgu ekonomiku un sekmētu ilgtspējīgu attīstību."

Stājoties spēkā Kioto protokolam, 35 rūpnieciski attīstītajām valstīm un Eiropas Kopienai ir juridisks pienākums gādāt, lai laikā no 2008. līdz 2012.gadam sešu svarīgāko siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas tiktu samazinātas zem 1990.gada līmeņa.

Zinātnieki aplēsuši, ka atmosfēras piesārņojuma rezultātā pēdējo gadu laikā pasaules vidējā temperatūra pieaugusi par 0,6 grādiem. Viņi brīdina, ka turpmākā sasilšana pat šķietami nenozīmīgā apmērā - par vienu vai diviem grādiem - var izraisīt neatgriezeniskas sekas mūsu planētas klimatiskajai sistēmai un dzīvajai dabai. Tomēr, neraugoties ne uz acīmredzamu globālo kataklizmu saasināšanos, ne uz plašo skaidrošanas darbu, ko ekologi un klimatologi veikuši atbildīgo amatpersonu, žurnālistu un sabiedrības izglītošanai, visai izplatīts vēl aizvien ir uzskats, ka valstīm, kas atrodas auksta klimata joslā, globālā sasilšana varot būt pat izdevīga.

Lai gan speciālisti atzīst, ka Kioto protokols ir tāls no pilnīga problēmas risinājuma, tomēr, kā norāda Pasaules Veselības organizācija (PVO), protokola prasību īstenošana ne vien palīdzēs pasargāt cilvēci no globālās sasilšanas sekām un iespējamajiem cilvēku upuriem, ko var prasīt klimata pārmaiņas, bet pozitīvi ietekmēs arī vairākas blakusjomas, samazinot, piemēram, transporta, enerģētikas un rūpniecības piesārņojuma izraisītās tūlītējās veselības problēmas.

Organizācija atgādina, ka klimata pārmaiņas jau prasījušas nopietnus upurus. PVO Eiropas reģionā vien 2002.gadā 15 nopietnos plūdos gāja bojā aptuveni 250 cilvēki, bet 2003.gada vasarā neparastais karstums prasīja 35 tūkstošu cilvēku dzīvības. Klimata pārmaiņas īpaši ietekmē grauzēju un kukaiņu pārnēsāto slimību izplatību un to rezultātā Eiropā var parādīties arī jauni slimību pārnēsātāji, uzsver PVO.

Protokola stāšanās spēkā dod būtisku stimulu gan starptautiskajam emisiju tirgus režīmam, kas ļauj rūpnieciski attīstītākajām valstīm tirgoties ar gāzu emisijas kvotu pārpalikumiem, gan tā dēvētajam Tīras attīstības mehānismam, kura mērķis ir sekmēt investīcijas jaunattīstības valstu projektos, lai veicinātu saimniecisko attīstību, vienlaikus nepalielinot piesārņojumu.

Līdz ar protokola stāšanos spēkā var sākt darboties arī Adaptācijas fonds, kura mērķis būs palīdzēt jaunattīstības valstīm tikt galā ar negatīvajām klimata pārmaiņu sekām.

Svinību dienā paredzēts globāls videotilts, kurā piedalīsies ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans, Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Durau-Barrozu, 2004.gada Nobela Miera prēmijas laureāte, Kenijas vides aizstāve Vangari Maatai un vēl vairākas starptautisko organizāciju amatpersonas un dažādu valstu vides ministri.

Kioto Konferenču zālē, kur 1997.gada decembrī tika pieņemts protokols, notiks Kioto procesam veltīts simpozijs. Pasākumus Japānā noslēgs preses konference, kurā piedalīsies ANO Klimata pārmaiņu konvencijas izpildsekretāre Vollere-Hantere un Japānas vides aizsardzības ministre Juriko Koike.

Briselē protokola stāšanos spēkā atzīmēs Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas locekļi.

Tomēr pat projekta atbalstītāji nav noskaņoti pārāk optimistiski. Pēc ANO aplēsēm, laikā līdz 2100.gadam pasaules vidējā temperatūra var celties par 1,4-5,8 grādiem, bet Kioto protokols pat tad, ja to izdosies īstenot pilnā apmērā, palīdzēs šo procesu bremzēt tikai par 0,1 grādu.

ANO Vides programmas vadītājs Klauss Tēpfers uzsvēris, ka protokols uzskatāms tikai par pirmo soli un tā īstenošana būs grūts darbs. "Tomēr, ja salīdzina, ko maksās šis darbs un ko varētu maksāt neko nedarīšana, nāksies atzīt, ka šīs ir labākās iespējamās investīcijas," viņš sacījis.

Saskaņā ar Kioto protokola noteikumiem šis dokuments var stāties spēkā 90 dienas pēc tam, kad to ratificējušas tik daudz valstu, ka to radītā piesārņojuma summa sasniedz 55 procentus no pasaules kopējā piesārņojuma daudzuma. Kad pasaules lielākā piesārņotāja ASV nolēma no protokola izstāties, tā liktenis kļuva atkarīgs no Krievijas. Pēc ilgas vilcināšanās Krievija to oficiāli ratificēja pagājušā gada 18.novembrī, tādējādi no 16.februāra tas kļūst saistošs 128 valstīm.

Tiek uzskatīts, ka protokola turpmākais liktenis pēc 2012.gada būs lielā mērā atkarīgs no Vašingtonas politikas. Ja ASV šai procesā neiesaistīsies, arī tādām valstīm kā Indija vai Ķīna nebūs stimula to darīt, norāda eksperti.

Source

LETA
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Pasaulē svinīgi atzīmē Kioto protokola stāšanos spēkā

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus