Pasaules Bankas prezidents Roberts Zēliks intervijā laikrakstam "Financial Times" sacīja, ka banka mēģina palīdzēt reģionam kopā ar Starptautisko Monetāro fondu, taču tai ir nepieciešams lielāks atbalsts no Briseles.
"Jābūt atbalstam no Eiropas valdībām. Ir pagājuši 20 gadi kopš Eiropas apvienošanās 1989. gadā. tā būtu traģēdija, ja atkal tiktu pieļauta Eiropas sašķelšanās," sacīja Zēliks.
Zēlika komentāri saskan ar Austrijas nesen izteikto viedokli par vienota Eiropas Savienības (ES) atbalsta plāna nepieciešamību krīzē nonākušajam reģionam.
Austrijai no visām Rietumeiropas valstīm ir lielākā līdzdalība Austrumeiropas tirgū. Valsts pauž bažas par ekonomisko sabrukumu reģionā, kas var negatīvi ietekmēt Austrijas banku sektoru.
Savukārt ES ekonomikas komisārs Hoakins Almunja trešdien apšaubīja koordinētas Briseles rīcības iespējamību attiecībā uz Centrālās un Austrumeiropas valstīm, minot diezgan atšķirīgu stāvokli šī reģiona valstīs, kā arī dažādas tādu valstu kā Rumānija, Horvātija un Ukraina attiecības ar ES izpildvaru.
Almunja sacīja, ka ES nevarēs palīdzēt uzreiz visām Austrumeiropas valstīm un bloka loma palīdzības sniegšanā šādām valstīm būs ierobežota.
Pēc viņa vārdiem, ES ir pēdējā organizācija, kura jāiesaista reģiona "sarežģītas situācijas" gadījumā. Līdz palīdzības lūgšanai ES Almunja piedāvājis vērsties pie ES dalībvalstu valdībām, Austrumeiropas valstu valdībām, kas neietilpst ES, kā arī banku regulatoriem, Pasaules Bankas, Eiropas Investīciju bankas un citām finanšu organizācijām.
Almunja pauda bažas arī par peldošo valūtas kursu stabilitāti vairākās valstīs. Viņaprāt, daži publiski paziņojumi nestabilitāti var tikai palielināt. Šādu viedokli Almunja paudis pēc tam, kad Polijas premjerministrs Donalds Tusks otrdien paziņoja, ka valdība varētu pastiprināt zlota kursu, ja tas samazinātos līdz pieciem zlotiem par eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
