Pasaules lietuvieši neatbalsta referendumu dubultpilsonības jautājumā  (3)

Lietuvas konstitūcija nosaka, ka Lietuvas Republikas pilsonību iegūst piedzimstot vai citā likumā noteiktā ceļā un neviens nevar būt vienlaikus Lietuvas Republikas un citas valsts pilsonis, neskaitot atsevišķus likumā paredzētus gadījumus, bet pilsonības piešķiršanas vai atņemšanas kārtību nosaka likums. Attiecīgais konstitūcijas pants ietverts tajā pamatlikuma sadaļā, ko drīkst mainīt vienīgi referenduma ceļā.

Lietuvas Pilsonības likums pieļauj dubultpilsonību personām, kuras izbraukušas no Lietuvas līdz neatkarības atgūšanai 1990.gada 11.martā, kā arī personām, kuras pilsonību ieguvušas automātiski, piedzimstot vai slēdzot laulību ar citas valsts pilsoni. Taču personām, kam dubultpilsonība ir no dzimšanas, triju gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas jāizvēlas, kuras valsts pilsonību paturēt.

Maija sākumā Lietuvas Seims pieņēma izskatīšanai lēmuma projektu, kas paredz reizē ar nākamajā rudenī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām sarīkot saistošu referendumu par konstitūcijas grozījumiem dubultpilsonības jautājumā, bet par šī dokumenta pieņemšanu deputāti lems tikai pēc gada - 2016.gada pavasara sesijas laikā.

Ārvalstu lietuvieši uzskata, ka pašreizējais pilsonības likums būtu jāgroza tā, lai emigranti, kam pirms aizbraukšanas no Lietuvas bija pilsonība, to nezaudētu un lai arī viņu pēctečiem būtu uz to tiesības, bet referenduma rīkošanu neatbalsta.

"Pilsonība ir svarīgākais jautājums, bet šoreiz mēs ar Ārlietu ministrijas pārstāvjiem par to runājāmies neformāli. Mūsu nostāja nemainās - tiem, kas izbraukuši no Lietuvas pēc neatkarības atjaunošanas 1990.gadā, ir jādod tiesības uz savas dzimtenes pilsonību," izteikusies Pasaules lietuviešu kopienas (PBL) pārstāve Daļa Henke, kas jau 23 gadus ar ģimeni dzīvo Vācijā. "Pati jau esmu zaudējusi cerību atgūt Lietuvas pilsonību, bet ļoti gribētu, lai maniem Vācijā dzimušajiem un augušajiem bērniem un mazbērniem nezustu iespēja tomēr kļūt par Lietuvas pilsoņiem," viņa stāstījusi.

Kā uzsvērusi bijusī PLB vadītāja, juriste Regīna Narušiene, ārvalstu lietuvieši nevēlas, lai dubultpilsonību varētu iegūt jebkurš, bet grib, lai Lietuvas pilsonību varētu paturēt tie, kam tā jau bijusi pirms aizbraukšanas no Lietuvas.

"Mēs tikai vēlamies, lai tie lietuvieši, kuriem Lietuvas pilsonība bija, to nezaudētu. Citiem vārdiem runājot, lai viņiem netiktu atņemta Lietuvas pilsonība gadījumos, kad viņi kļūst par citas valsts pilsoņiem," viņa sacījusi.

Gan Henke, gan Narušiene uzskata, ka referendumu par dubultpilsonību, par ko savā gadskārtējā ziņojumā Seimam ceturtdien ieminējās arī prezidente Daļa Grībauskaite, nevajadzētu rīkot, jo to, visticamāk, nāktos atzīt par nenotikušu, tādā gadījumā simtiem tūkstošiem ārvalstīs dzīvojošo lietuviešu uz laiku laikiem var tikt atņemta cerība iegūt arī savas tēvzemes pilsonību.

Kā atgādinājusi Narušiene, līdz šim Lietuvā sekmīgi bijuši tikai trīs referendumi - par jaunu konstitūciju, par Padomju Savienības armijas izvešanu un par iestāšanos Eiropas Savienībā, bet visos pārējos gadījumos tautas nobalsošana cietusi neveiksmi.

Vienlaikus viņa paudusi bažas, ka referendumu par dubultpilsonību varētu izmantot daudzi krievi un tad, iespējams, viņiem palīgā steigtos Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

"Mūsu ir pārāk maz, lai mēs zaudētu savu pilsonību. Patiesībā pilsonība mums visiem - gan Lietuvā, gan ārvalstīs dzīvojošajiem - nenozīmē materiālos labumus. Pilsonība - tas ir mans "es". Es biju, esmu un būšu lietuviete, un mani aizvaino, ja tauta mani par lietuvieti neatzīst," uzsvērusi Narušiene. Vienlaikus viņa noraidījusi pieļāvumus, ka daudziem ārzemju tautiešiem Lietuvas pilsonība vajadzīga materiālu apsvērumu dēļ, piemēram, lai atgūtu nekustamo īpašumu.