Patvēruma pieteikumu skaits ES samazinājies līdz pirmskrīzes līmenim
Foto: AP/Scanpix/LETA

Patvēruma pieteikumu skaits Eiropas Savienībā (ES) pagājušajā gadā samazinājies līdz līmenim, kāds bija pirms migrācijas krīzes 2015. gadā, ceturtdien paziņojusi ES statistikas aģentūra.

Statistikas dati apstiprina tendenci, ko novērojusi ES robežapsardzības aģentūra "Frontex". Aģentūra aplēsusi, ka ES pērn, šķērsojot robežu nelegāli, iekļuvuši aptuveni 150 000 cilvēku, kas ir mazākais skaits pēdējos piecos gados un krietni mazāks nekā 2015. gadā, kad ES ieradās vairāk nekā miljons nelegālo imigrantu.

Togad Eiropa piedzīvoja lielāko migrāciju kopš Otrā pasaules kara. Migrantu krīzi izraisīja bēgļu ekonomisko migrantu pieplūdums no pilsoņkara plosītās Sīrijas un citiem Tuvo Austrumu un Āfrikas reģioniem, kuros valda nabadzība un konflikti.

Krīzes kulminācijas brīdī patvēruma lūdzēju skaits ES pārsniedza 1,2 miljonus.

2018. gadā to cilvēku skaits, kas pirmo reizi lūdza patvērumu ES, samazinājās līdz aptuveni 580 000, kas atbilst pirmskrīzes līmenim, kāds bija 2014. gadā, paziņoja ES statistikas pārvalde "Eurostat".

Salīdzinot ar 2017. gadu, pērn patvēruma lūdzēju skaits samazinājās par 11%.

Vācija pērn joprojām bija vispopulārākais nelegālo imigrantu galamērķis. Tai sekoja Francija, Grieķija, Spānija un Itālija.

Itālijā tika reģistrēta vislielākā patvēruma lūdzēju skaita samazināšanās, bet Kipra piedzīvoja vislielāko kāpumu - 70%.

Kiprā tika reģistrēts arī lielākais patvēruma lūgumu skaits attiecībā pret iedzīvotāju kopskaitu.

Sīrieši pērn vēl arvien sastādīja lielāko daļu no patvēruma lūdzējiem. Vairāk nekā puse sīriešu lūgumu tika reģistrēti Vācijā.

Otrajā vietā skaita ziņā bija afgāņi, bet trešajā irākieši, liecina "Eurostat" dati.

Source

LETA

Tags

Frontex Āfrika Eiropa Eurostat Francija Grieķija Itālija Kipra Sīrija Spānija Vācija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form