Savukārt vairākums no vēlētājiem, kas balsojuši ārzemēs, atbalstījis opozīcijas pārstāvi. Par Juščenko balsojuši 53% vēlētāju, bet par Janukoviču 38%. No ārzemēs nodotajām balsīm pašlaik apstrādāti 66%.
Arī divas jau nobalsojušo vēlētāju aptaujas, ko veikušas Janukovičam tuvu stāvošas sabiedriskās domas pētniecības firmas, apstiprina oficiālos rezultātus.
Savukārt divas aptaujas, ko veikušas neatkarīgas organizācijas, liecina, ka svētdienas vēlēšanās ar attiecīgi 42 un 45% balsu uzvaru ieguvis Juščenko, kamēr Janokovičs esot saņēmis tikai 37% un 40% balsu.
Turklāt opozīcijas pārstāvji paziņojuši, ka vēlēšanās neviens no abiem vadošajiem kandidātiem nav guvis izšķirošu uzvaru.
Juščenko priekšvēlēšanu štāba pārstāvji pavēstīja, ka viņu pašu paralēli veiktās balsu skaitīšanas dati no 67% vēlēšanu iecirkņiem liecina, ka Juščenko ieguvis 45,06% balsu, bet pašreizējās valdības un Krievijas atbalstu baudošais Janukovičs - tikai 32,90%.
Oficiālie dati liecina, ka Janukovičs guvis stabilu uzvaru valsts austrumu daļā, kur vairākums ir krievvalodīgie iedzīvotāji. Viņš ar nelielu balsu vairākumu ir uzvarējis arī Ukrainas dienvidu Melnās jūras piekrastes apgabalos.
Savukārt Ukrainas rietumu apgabalos vadībā atrodas opozīcijas pārstāvis Juščenko. Viņam nelielu balsu vairākumu izdevies iegūt arī valsts vidienes lauku apvidos.
"Centrālā vēlēšanu komisija, nosakot rezultātus, ir uzņēmusi kursu uz manipulēšanu," paziņoja Juščenko kampaņas organizators Aleksandrs Zinčenko.
Savukārt Janukoviča kampaņas organizators Stepans Havrišs izteica prognozi, ka abi kandidāti iegūs aptuveni 40% balsu un līdz ar to viņiem būs jāsacenšas vēlēšanu otrajā kārtā 21.novembrī.
Saskaņā ar Ukrainas likumiem kandidātam jāiegūst vismaz 50% balsu, lai uzvarētu jau pirmajā vēlēšanu kārtā.
Tiek uzskatīts, ka šīs prezidenta vēlēšanas Ukrainā patiesībā ir referendums, kurā jāizšķiras, vai valsts tuvināsies Eiropas Savienībai (ES) vai atgriezīsies Krievijas ietekmes sfērā.
Janukovičs atbalsta ciešāku saišu veidošanu ar Krieviju, kā arī tādu politiku, kas atbilstu rūpniecības magnātu interesēm. Savukārt Juščenko iestājas par tuvināšanos Eiropai un tirgus reformu īstenošanu.
Kandidātu kampaņu organizatori un neatkarīgie novērotāji ziņo par daudziem vēlēšanu likuma pārkāpumiem.
Gan Janukoviča, gan Juščenko atbalstītāji iesnieguši sūdzības par ievērojamām vēlētāju sarakstu neprecizitātēm. Līdz pat pieciem procentiem vēlētāju, kas iepriekš bija iekļauti sarakstos, nevarēja piedalīties šajās vēlēšanās, ziņo mediji.
Vislielākie pārkāpumi, šķiet, konstatēti Kirovogradas rajonā valsts vidienē.
Starptautiskie novērotāji ziņo, ka tur vietējās amatpersonas izsniegušas tūkstošiem pagaidu dzīvesvietas izziņu Janukoviča atbalstītājiem, kas nav reģistrēti vietējos vēlētāju sarakstos, īsi pirms balsošanas sākuma padzinušas no provinces vēlēšanu komisijas ēkas nevalstisko organizāciju novērotājus, kā arī nav pielaidušas vairākos vēlēšanu iecirkņos starptautiskos novērotājus.
Par lielām neprecizitātēm vēlētāju sarakstos tiek ziņots arī no Čerņigovas un Zaporožjes rajoniem.
No visas valsts teritorijas saņemti ziņojumi arī par cita veida pārkāpumiem, tai skaitā par politisko plakātu izlīmēšanu, vēlēšanu zīmju trūkumu, bojātām vēlēšanu zīmēm, elektronisko sakaru bojājumiem starp reģionālajiem balsu skaitīšanas centriem un Centrālo vēlēšanu komisiju, valdības transporta līdzekļu izmantošanu, pārvadājot vēlētājus no vienas vietas uz otru, lai viņi varētu balsot vairākkārt, kā arī par naudas piedāvāšanu vēlētājiem, lai viņi nodotu neaizpildītas vēlēšanu zīmes.
Vēlētāju līdzdalība bija visai liela visā Ukrainā, un savas balsis nodeva aptuveni 75% pilsoņu.
Valdības bažas par iespējamām nekārtībām visskaidrāk redzamas Centrālās vēlēšanu komisijas ēkā, kur izvietoti aptuveni 300 pretterorisma vienību karavīri. Pie ēkas atrodas arī trīs bruņutransportieri un ūdens lielgabali. Vēlēšanu komisiju ietver divkāršs nožogojums.
Vēlēšanu novērošanā Ukrainā piedalījās 3500 ārvalstu novērotāji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
