Pēdējā gaitā izvada princesi Mārgaretu

Bērēs piedalījās Lielbritānijas karaliskā ģimene, tostarp karaliene Elizabete II un, domājams, arī 101 gadu vecā karaliene māte, kas par spīti trauslajai veselībai ir ieradusies Londonā, lai pēdējā gaitā pavadītu savu jaunāko meitu. Sagadījies, ka Mārgaretas bēres notiek gandrīz precīzi 50 gadus pēc tam, kad tika apbedīts karalienes mātes vīrs - karalis Džordžs VI. Viņu apglabāja 1952.gada 16.februārī.

Karaliene Elizabete Vindzoras pilī ieradās jau pusdienlaikā. Pēc tam pilī ieradās arī kroņprincis Čārlzs, kurš bēru dēļ saīsinājis savu vizīti Īrijā.

Princeses Mārgaretas zārks kapelā tika nogādāts jau ceturtdien.

Bēres bija klusas un tajās nepiedalījās Lielbritānijas valdības amatpersonas. Lielbritānijas karalienes Elizabetes jaunākā māsa princese Mārgareta, kas sestdien 71 gada vecumā mira pēc insulta, jau ilgus gadus uzskatīta par britu karaļnama melno avi.

Daudzi uzskata, ka viņas jaunības dienu greznais dzīvesveids, neveiksmei lemtā iemīlēšanās šķirtenī, laulības, kas beidzās ar šķiršanos, aizraušanās ar cigaretēm un viskiju, kā arī augstprātīgā izturēšanās izrietēja no tā, ka viņai bija lemta dzīve vecākās māsas ēnā.

Piektdien princesi Mārgaretu ķēra trieka un viņa tika nogādāta slimnīcā. Princese aizgāja mūžībā miegā sestdienas rītā pulksten 6.30 (8.30 pēc Latvijas laika) Karaļa Edvarda VII slimnīcā Londonā. Šis viņas mūžā bija jau ceturtais insults.

Pēdējo reizi sabiedrībā Mārgareta parādījās pirms Ziemsvētkiem, kad tika svinēta Glosteras hercogienes princeses Alises simtā jubileja. Mārgareta izskatījās ļoti novārgusi, viņas seja bija pietūkusi no medikamentiem, viņa sēdēja invalīdu ratiņos, un triekas bojātās redzes dēļ viņas acis sedza tumšas brilles.

Daudzējādā ziņā Mārgareta bija savas četrus gadus vecākās māsas Elizabetes pretstats, lai arī abām visu mūžu bija ļoti sirsnīgas attiecības.

Daiļās un dzīvīgās princeses nedienas sākās jau agrā jaunībā, kad viņa iemīlējās Robertā Taunsendā, kas toreiz bija viņas tēva karaļa Džordža VI staļļmeistars. Viņš bija šķirtenis, tādēļ gan anglikāņu baznīca, gan karaliskais protokols aizliedza princesei ar viņu precēties.

30 gadu vecumā Mārgareta kļuva par fotogrāfa Entonija Ārmstronga-Džounsa sievu. Laulībā piedzima divi bērni - dēls Linlijs un meita Sāra. Taču laulība saira, un 1978.gadā Mārgareta kļuva par pirmo šķirteni britu karaļnamā kopš Henrija VIII laikiem.

Tolaik viņa jau satikās ar jauno daiļdārznieku Rodiju Levelainu, kurš tika uzskatīts par pilnīgi nepiemērotu partiju tik augstdzimušai dāmai.

Viņa savu mīļoto veda ceļojumos uz Mistikas salu Karību jūrā, kur viņai piederēja villa un kur viņa uzturējās daudz labprātāk nekā Londonā.

Prese uzbāzīgi sekoja princeses gaitām un nereti publicēja kompromitējošas fotogrāfijas.

Gadu gaitā strauji pasliktinājās Mārgaretas veselības stāvoklis. 1974.gadā viņa pārcieta nervu sabrukumu, bet 1985.gadā viņai izoperēja kreiso plaušu, jo bija aizdomas par vēzi.

Mārgareta bija kaislīga smēķētāja, par spīti tam, ka viņas tēvs bija miris ar plaušu vēzi.

Pēc operācijas viņa samazināja nikotīna dienas devu no 60 līdz 30 cigaretēm dienā un vēlāk viņai arī izdevās atradināties no smēķēšanas pavisam.

1993.gada janvārī princese tika ievietota Londonas slimnīcā ar plaušu karsoni, 1998.gadā pārcieta vieglu trieku Mistikas salā, bet 1999.gadā uz salas applaucēja pēdas. Presē ziņots, ka princese cietusi arī no hroniskas depresijas, ko padziļināja biežā slimošana. Pērn viņa tika ievietota slimnīcā ar vēdersāpēm un viņai veica daudzas pārbaudes.

Mārgareta no visiem prasīja pienācīgu cieņu pret viņas augstdzimtību. Pat tuvākie cilvēki viņu uzrunāja par kundzi. Ja kāda cilvēka izturēšanās viņai šķita necienīga, viņa novērsās. Runā, ka princese spējusi vienā mirklī pamest sarunu biedru, ja tas viņai licies garlaicīgs.

Tāpat kā citi britu karaliskās ģimenes pārstāvji, arī Mārgareta veica sabiedriskos pienākumus, apmeklējot daudzus pasākumus. Tomēr, sasniedzot pensijas vecumu, viņa pievērsās tikai tiem pienākumiem, kas viņu interesēja, galvenokārt piedaloties ar mūziku un baletu saistītos pasākumos.