"Liela nenoteiktība valda attiecībā uz Ķīnas turpmāko kursu, it īpaši tās aizvien pieaugošā militārā potenciāla kontekstā, un kā šis potenciāls varētu tikt izmantots," norādīts ziņojumā.
Tajā arī teikts, ka starptautiskajai sabiedrībai ir tikai ierobežotas zināšanas par motīviem, lēmumu pieņemšanu un iespējām, kas atbalsta Ķīnas militāro modernizāciju.
"Caurskatāmības trūkums Ķīnas militārajās un drošības lietās apdraud stabilitāti, palielinot pārpratumu un kļūdainu aprēķinu iespējas. Šāda situācija dabiski noved pie norobežošanās no nezināmā," uzsvērts ziņojumā.
Ķīnas bruņoto spēku modernizāciju stimulē negadījumu iespējas Taivānas šaurumā, arī iespējamā ASV intervence krīzes gadījumā.
"Tomēr Ķīnas bruņojuma iepirkumu un stratēģiskās domāšanas analīze rāda, ka Pekina attīsta arī potenciālu, kas varētu tikt izmantots, piemēram, konfliktos par resursiem vai strīdīgām teritorijām," teikts ziņojumā.
Tajā arī norādīts, ka Ķīnas militāro pārkārtojumu temps un apjoms pēdējos gados ir pieaudzis, un to stimulē ieroču iepirkumi ārvalstīs, plašās investīcijas aizsardzības, zinātnes un tehnoloģiju nozarēs un tālejošās bruņoto spēku reformas.
"Ķīnas militārā potenciāla paplašināšana un uzlabošana maina militāro līdzsvaru Austrumāzijā un tā ietekme ir jūtama ārpus Āzijas un Klusā okeāna reģiona.
Ķīnas parlamenta pārstāvis otrdien paziņoja, ka Pekinas militārais budžets, kas 2007. gadā sasniedza 57,22 miljardus dolāru (aptuveni 28,6 miljardus latu), šogad pieaugs vēl par 17,6%.
2008. gadā militārajiem izdevumiem tiks atvēlēti 417,769 triljoni juaņu, žurnālistiem sacīja Nacionālā Tautas kongresa pārstāvis Dzjans Eņdžu, uzsverot, ka pieaugums atbilst Ķīnas "līdzsvarotajai" attīstībai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
